Skaņais kalns, kas ir viens no Latvijas populārākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem. Smilšakmens siena ir nedaudz ieliekta, tāpēc dod unikālu akustisko efektu – neparasti skaidru atbalsi. Skaņā kalna atbalss ir vienīgā šāda veida atbalss Latvijā.
old.mazsalaca.lv
Skaņaiskalns, arī Skaņais kalns ir 20 metrus augsta un 90 metrus gara sarkanā devona smilšakmens klints Salacas kreisajā krastā, Skaņkalnes pagastā, Mazsalacas novadā, Latvijā. Šis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Atrodas Salacas ielejas dabas parka teritorijā apmēram 0,5 km attālumā no Neļķu klintīm. Visgludākā lielā klints Latvijā. Atsegumā ir redzama devona Burtnieku svītas apakšējā daļa, Skaņākalna klints ir šīs daļas stratotips. Zem smilšakmens līdz 5,5 m biezumā ieguļ aleirolīti.
Iezim ir unikāls akustiskais efekts. Šī paraboliski izliektā klints spēj lieliski atvirzīt skaņu un veidot atbalsi. No šīs īpatnības ir cēlies klints nosaukums.
Kopš 1977. gada Skaņaiskalns atrodas valsts aizsardzībā.
lv.wikipedia.org
Ap 12 m augsta, 90 m plata klints. Kopējais kraujas augstums ir 19 m. Visgludākā lielā klints Latvijā, upe to erodējusi līdz hercīnā ģeotektoniskā cikla plaisas virsmai. Atsedzas iesārti, slīpslāņoti, vāji cementēti smilšakmeņi, zem kuriem līdz 5,5 m dziļumā ieguļ brūnsarkani, irdeni, viegli izskalojami aleirolīti, kuru dēļ ieža saglabāšanās ir apdraudēta. Atsegta Burtnieku svītas apakšējā daļa, stratotips. Unikāls akustiskais efekts – paraboliski izliektā klints spēj lieliski atskaņot skaņu. Salaca izskalo pamatni, tai pašā laikā klints aizaug ar krūmiem. No labā krasta vērojams atbalss efekts – runātāja balss atbalsojas nevis pašam runātājam, bet gan klausītājam, kas atrodas dažus desmitus metru nost. Skaņu rezonējošā zona aizņem aptuveni 300 x 80 m. Katrā no šīs zonas punktiem skaņa mainās. Skaņa neatskaņojas, ja tā ir skaļa. Izteikti interesanti ir 9 punkti.
wikimapia.org