Tilts pār Gauju Siguldā tika atklāts 1937. gada 23. jūlijā, bet iecere par tilta būvniecību Siguldā radās jau 20. gadsimta sākumā. Sākotnēji tiltam tika radītas vairākas versijas, bet par gala variantu tika pieņemts būvēt tiltu ar trīslocīklu monolītā dzelzsbetona lokiem (malējie loki 36 metrus palti, vidējais – 37 metrus) un pārejas rāmjveida estakādēm katrā krastā. Tilta virsbūves projekta autors ir profesors Kārlis Gailis, bet balstus un pamatus projektējis K. Tomels. Tilta balstu pamatnēs ir iedzīti 463 koka pāļi.Tā kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes 16,5 metri.
Tiltu pār Gauju, atskaitot krasta pieslēguma estakādes, atkāpjoties uzspridzināja Sarkanā armija 1941. gada vasarā. Tiltu iepriekšējā veidā atjaunoja Latvijas ceļinieki 1950. gadā. Jāuzsver, ka Siguldas tilts ir vienīgais mūsu valstī šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona izpildījumā.
www.zudusilatvija.lv
2017. gada 3. septembrī pēc rekonstrukcijas tika atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā.
Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7. km). Tam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tiltam ir paplašinātas ietves (iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad būs 2,5 m), lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, bet tilta galos zem tilta izbūvētas gājēju pārejas.
Siguldas Gaujas tilts ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus platiem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus.
www.tourism.sigulda.lv
Vēsture
1937. gadā pasaulē uzcēla un atklāja divus pēc to tehniskā risinājuma unikālus tiltus. Viens no tiem ir Sanfrancisko Zelta vārtu tilts, par kuru skeptiķi iepriekš esot izteikušies, ka tik garu iekārto tiltu uzcelt nav iespējams. Otrs – tilts pār Gauju Siguldā ar trīslocīklu monolītā dzelzsbetona lokiem un pārejas rāmjveida estakādēm katrā krastā. Te jāpiemin, ka Siguldas tilts ir vienīgais šāda tehniskā risinājuma un izpildījuma tilts Latvijā.
Kopumā tiltam paredzēti četri balsti, katram balstam 120 pāļi. Tilta projektēšanu uzsāka inženieris Tomels. Līdz savai nāvei 1936. gadā viņš pabeidza tilta pamatņu un balstu projektēšanu. Tālāko tilta virsbūves projektēšanu veica profesors Kārlis Gailis. Izmaksa sarēķināta uz Ls 340 000.
Pirmo reizi doma par tiltu pār Gauju pie Siguldas radusies Katrīnas Lielās laikā. Kāds inženieris uzņēmies tilta celšanu un labu laiku pēc naudas saņemšanas padevīgi ziņojis ķeizarienei, ka tilts uzcelts. Tikai 1915. gadā krievu virsnieki velti izmeklējušies Siguldas tiltu savās kartēs, jo tas bijis nogrimis… uzņēmīgā inženiera makā.
30 gadus pirms tilta celšanas arī Vidzemes landrātu kolēģija izstrādājusi vienu projektu, pēc kura tiltam vajadzētu atrasties pie bijušās Lakstīgalas pansijas (tagad “Siguldas slimnīcas”). Tilta projekts bijis tehniski neizvedams, jo paredzēts pāri visai Gaujas ielejai – vairāk nekā kilometru garumā.
No jauna tilta celšanu ierosināja 1928. gadā. Sākumā to domāja celt pārceltuves vietā, bet garais pievadceļš pa stāvo un avotaino nogāzes malu, kur arvien iespējami lielāki zemes brukumi un izskalošana, spieda izvēlēties tagadējo variantu. Norakts Siguldas kalna gals pie pils. Ceļš uz tiltu nozaro pie kādreizējiem Siguldas muižas staļliem, tie tagad noplēsti un ierakums ved cauri arī vēl patreiz redzamiem bijušo pagrabu mūrējumiem un masīvam plienakmeņu slānim. Tad tas pievienojas nobraucamajam ceļam, kas ved no rakstnieku pils,un, paceldamies ar lielu uzbērumu augstu virs pēdējā, noliecas pa kreisi un pieved Gaujai krietni zem vecās pārceltuves.
Karogiem un zaļumu vītnēm rotātais tilts atklāts 1937. gada 23.jūlijā. Tā atklāšanā piedalījušies: Satiksmes ministrs inž. B. Einbergs, ārlietu ministrs V. Munters un tieslietu ministrs J. Apsīts.
Kopā darbi izmaksājuši Ls 740 000.
Tilta būvniecības laikā 1935. gadā pilsētas galva Ezergailis novērtējis tā nozīmību pilsētas attīstībā: “Esmu pārliecināts, ka nav aiz kalniem vairs tie laiki, kad mēs Siguldu redzēsim nevien kā kūrorta pilsētu, bet arī kā ievērojamu saimniecisku centru.”
Diemžēl pirmā tilta mūžs bija gaužām īss – pēc četriem gadiem - 1941. gadā padomju armijai atkāpjoties, tilts tika saspridzināts un sagrauts. Deviņus gadus Siguldai tilta nebija, satiksmi pār Gauju atkal nodrošināja pārceltuve.
Tiltu iepriekšējā vietā atjaunoja 1950. gadā. Materiālu sagāde bija sarežģīta, trūka transporta, šķembas drupināja turpat būvlaukumā, iepriekšējā tilta paliekas vilka krastā ar traktoru. Arī atjaunotā tilta atklāšana siguldiešiem izvērtās par īstiem svētkiem, tika sveikti un cildināti tilta cēlāji.
www.facebook.com/SiguldaThrills
www.tourism.sigulda.lv