Muiža veidojusies 16. gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne. Pašreizējais muižas komplekss veidojies 18. gs. beigās, muižas pils celta 1797. gadā klasicisma stilā pēc arhitekta Severina Jensena projekta, pie tās ierīkots parks.
No 1866. gada muiža piederēja baronu fon Reepenaku dzimtai. 1921. gadā muižas pils pielāgota Staļģenes pamatskolas vajadzībām. Līdz mūsdienām saglabājusies muižas kungu māja, kalpu māja un parks.
Šobrīd pils telpās darbojas Staļģenes vidusskola, pils pagraba telpās mājvietu radis Jaunsvirlaukas pagasta novadpētniecības muzejs. Kalpu ēka pārbūvēta un tajā atrodas Jaunsvirlaukas pagasta kultūras centrs "Līdumi" un tūrisma informācijas centrs.
Darba laiks
Muižas apskate iespējama katru dienu, iepriekš piesakoties.
Cenas
Pieaugušajiem 1,50 EUR, skolēniem, senioriem 1,00 EUR.
+371 26383129
saiva.drupa@jelgavasnovads.lv
Projekta "Tūrisms kopā" ietvaros Staļģenes muižas parkā izveidots Gadskārtu tradīciju aplis. Apli veido 8 laukakmeņi ar ugunskura vietu vidū, kas simbolizē astoņas latviešu gadskārtas. Katrā no akmeņiem iekalta attiecīgās gadskārtas zīme.
Netālu no gadskārtu un svinību vietas ar skatu uz Lielupi Staļģenē ir uzstādīts simbolisks fotorāmis. Tas kalpo kā vienojošs elements katrā no sešām projektā iesaistīto novadu pašvaldībām: Olaines, Ozolnieku, Jelgavas, Ķekavas, Babītes un Mārupes novadiem.
visit.jelgava.lv
Staļģenes muižas (vācu: Stalgen) kungu māja atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta pagasta centrā Staļģenē. Izvietojusies Lielupes kreisajā krastā pie autoceļa P94. Tagadējā muižas pils celta klasicisma stilā 1797. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga arhitekta S. Jensena projekta. Pēc 1920. gada Latvijas agrārās reformas ēkā atradās Staļģenes pamatskola.
Šobrīd pils telpās darbojas Staļģenes vidusskola, pagraba telpās atrodas Jaunsvirlaukas pagasta novadpētniecības muzejs. Kalpu ēka pārbūvēta un tajā atrodas Jaunsvirlaukas pagasta kultūras centrs "Līdumi" un tūrisma informācijas centrs.
Vēsture
Muiža veidojusies 16. gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercoga domēne, Staļģenes muižu 17. gadsimta sākumā to apsaimniekoja Mihelsu dzimta, no 1658. gada Tīzenhauzenu dzimtas, 1777. gadā Kommelu, bet 1796. gadā Berneru dzimtas īpašumā. Pašreizējais muižas ēku komplekss sāka veidojies 18. gadsimta beigās. Staļģenes muižas pili pēc arhitekta Jensena projekta celta 1797. gadā, 1812. gada kara laikā 1812. gada oktobrī un novembrī tajā atradās Francijas maršala Žaka Makdonalda štābs, 29. novembrī maršals Makdonalds saņēma ziņu par Napoleona galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no Zemgales. No 1845. gada muižā saimniekoja A. Mirbahs, no 1866. gada muiža piederēja fon Rēpenaku (Röpenack) dzimtai.
Pēc Latvijas zemes reformas 1921. gadā muižas pili pielāgoja Staļģenes pamatskolas vajadzībām. Staļģenes muižas centru piešķīra Jaunsvirlaukas lauksaimniecības biedrībai. Līdz mūsdienām saglabājusies muižas kungu māja, kalpu māja un parks. 2014. gadā notika pils ēkas fasādes un iekštelpu atjaunošana.
Parks
Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam projekta "Tūrisms kopā" ietvaros Staļģenes muižas parkā kā senais Saules kalendārs izveidota gadskārtu un svinību vieta apkārt ugunskuram. Astoņi laukakmeņi ar zīmju gravējumu simbolizē četrus gadalaikus: vasara (sējas/ziedu un siena/lapu laiks), rudens (viršu un veļu laiks), ziema (ledus un sala laiks), pavasaris (sērsnu un sulu laiks).
Netālu no gadskārtu un svinību vietas ar skatu uz Lielupi Staļģenē ir uzstādīts simbolisks fotorāmis. Tas kalpo kā vienojošs elements katrā no sešām projektā iesaistīto novadu pašvaldībām: Olaines, Ozolnieku, Jelgavas, Ķekavas, Babītes un Mārupes novadiem.
lv.wikipedia.org