Lai varētu pārvaldīt iekaroto zemi, nozīmīgos ceļa krustpunktos vācieši uzcēla pilis. Ap 1320.–1322. gadu Livonijas ordenis uzcēla Rodenpois mūra pili. Tā atradās Lielās Juglas labajā krastā. Livonijas kara laikā (1558.–1583.) tika sagrauta ordeņa pils Ropažos. Domājams, ka tas notika ap 1559.–1560. gadu.
www.ropazi.lv
Veicot arheoloģiskos izrakumus, jau 2006. gadā tika apzināts, kāda aptuveni izskatījusies un cik liela bijusi "Rodenpois" pils. Novadpētnieks gan skaidro, ka seno pili pilnībā atjaunot nebūs iespējams nekad. "Tai nav precīza attēlojuma, varam vadīties tikai pēc arheoloģiskajos izrakumos atsegtajiem mūriem un korpusu sienu novietojumiem uzkalniņu aprisēs." Galvenais uzdevums esot saglabāt mūrus, kā arī parūpēties par to, lai pilsdrupu apskate būtu droša apmeklētājiem. Tuvākajā laikā plānots mūra augšdaļu nosegt ar koka lubiņu jumtiem. "Te viss ir jāsaved kārtībā līdz Ropažu 810. gadadienai, lai varam aicināt viesus uz sakoptām pilsdrupām," apņēmības pilns ir A. Planders.
Savukārt arheologs Vitolds Muižnieks pauž, ka pils, iespējams, bijusi plašāka, nekā pašlaik to varam apjaust. Turklāt pils patiesais vecums vēl nemaz neesot noteikts.
Piļu aprakstos tā pirmo reizi minēta 15. gadsimtā, taču arheoloģisko izrakumu laikā atrastā monēta no 14. gadsimta norāda, ka pils pastāvējusi jau agrāk. Izrakumu laikā uzietas dažādas senlietas: senatnīgas monētas, nazīši, lauskas, dzīvnieku kauli, liecības par Ivana Bargā iebrukumu 16. gadsimtā, kad pils tika iznīcināta, – musketes lodes, kā arī neparasti liela pakavveida sakta, kāda bijusi raksturīga Igaunijā dzīvojošajām tautām. Ropažos atrastajai saktai līdzīgākās saskatāmas igauņu etnogrāfiskajā tērpā, pie kura vēl 18. un 19. gadsimtā nēsātas izmēros lielas riņķsaktas.
www.aprinkis.lv