Pastendes muižas kungu māja celta 18. gadimtā. Muižas kungu mājas ierīkošanas un apdares darbi turpinājušies 19. gadsimtā un no šī laika saglabājusies interjeru apdare – griestu gleznojumi pirmā stāvā, tie atjaunoti 1990. gadā. Ekā 19. gadsimta sākuma čuguna lējuma kamīns, ārdurvis. Ēkas bēniņos atrasts arī akmenī kalts ģerbonis. No 1945. gada muižas kungu mājā ierīkota skola. Pašlaik Pastendes pamatskola.
www.zudusilatvija.lv
Pastendei ir vairāk nekā 700 gadu vēsture. Muižas varenību, ieskaitot muižnieku dzīvojamo māju un parku ar eksotiskajiem augiem, savulaik radīja vācu baronu fon Hānu dzimta (1476 – 1920). Tā tika celta galvenokārt 18. gadsimtā ar klasicisma stila iezīmēm, bet muižnieku dzīvojamās ēkas vecākā daļa – 17. gadsimtā. Ap 1780. un 1800. gadu veikta lielākā pārbūve. Pastendes muiža Hānu dzimtai piederēja līdz pat 1920. gada zemes reformai 444 gadus 14 muižturiem 13 paaudzēs. Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns (dzīvojis vismaz līdz 1518.), bet pēdējais – barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893–1945), kurš 1939. gadā izceļoja uz Vāciju. Pavisam Hāniem Kurzemē piederējušas 14 muižas.
Īpaši izceļams būtu barons Teodors fon Hāns, kurš no 1836. līdz 1857. gadam bija Kurzemes muižnieku vadītājs. Būdams saimnieciski moderni izglītots, viņš ierosināja atcelt klaušas kā novecojušu saimniecisko attiecību veidu un pāriet uz zemes renti. 1840. gadā landtāgs to noraidīja. Lai pierādītu savu taisnību, viņš atcēla klaušas Pastendē un citās viņa īpašumā esošās muižās. Meklējot jaunus ienākumu avotus, viņš veidoja dažādus rūpalus. Viņš materiāli atbalstīja Irlavas skolotāju semināru un 1858. gadā atvēra skolu Pastendes bērniem, nodrošināja skolu ar pārtiku, burtnīcām, grāmatām, sedza apkures un apgaismošanas izdevumus. Pateicībā par to skolas pirmais skolotājs Ansis Kopfšteins kopā ar skolēniem no skolas līdz pilij iestādīja 2 km garu liepu aleju. (izmantoti materiāli no A. Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)
Muižas apbūves ansambli veido muižnieku dzīvojamā ēka, divas kavalieru ēkas, kas novietotas simetriski pret dzīvojamo ēku viena otrai pretim, vairākas saimniecības ēkas, kā staļļi, kūtis, kas samērā stipri pārbūvētas. Arī spirta brūzis atrodas avārijas stāvoklī. Divstāvu muižas kungu ēkā daļēji saglabājies sākotnējais simetriskais telpu plānojums, kā arī dažas interjera detaļas no griestu gleznojumiem.
20. gadsimta 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. Otrā pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja vidēji ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola.
Muižas ansamblis ar ēku savstarpējo simetrisko izvietojumu un fasāžu veidojumu ir spilgts klasicisma stila arhitektūras paraugs Latvijā, turklāt saglabājies bez ievērojamām pārbūvēm.
manasvietas.blogspot.com
Postendes muiža (vāc. Postenden, mūsd. Pastende) – zeme, apdzīvota vieta kopš XVIII gs., muiža Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, Talsu rajonā (5 km no Talsiem pie Stendes upes). Līdz 1945. gadam Pastendes pagasts. No 1980. gada Ģibuļu pagasta centrs. Rakstītos avotos Postendes nosaukums pirmo reizi parādās 1288. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Postendi izlēņo kādam Helmerdam. 1406. gadā tā izlēņota Didriham no Talsiem, bet no 1476. līdz 1920. gadam Postendes muiža sākumā ir lēnis, pēc tam dzimtsīpašumā fon Hānu dzimtai: Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns, bet pēdējais – barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893–1945).
Muižas apbūve šajā vietā veidojusies sākot ar XVII gs. 1700. gadā uzcēla jaunu muižas ēku. Tika izveidots noslēgs saimniecības pagalms, kuru ieskāva stallis, vāgūzis, klēts, kalpu māja, saimniecības ēkas un mūra žogs ar vairākiem vārtiem. Žogs ieskāva arī parādes pagalmu un kungu māju, kura atradās tajā pašā vietā, kur jaunā pils. Piebraucamais ceļš šajā laikā gāja gar dzirnavu dīķi, aiz kura šajā laikā veidots regulārs dārzs ar liepu alejām un rindām. Ap muižu sāka veidoties ciems, izveidojot Pastendi kā apdzīvotu vietu. Nākošās kapitālās pārbūves veiktas 1780.–1800. gados. Viena no pirmajām muižām Kurzemē, kur 1836. gadā atceltas klaušas, pārejot uz naudas renti.
Mūsdienās redzamais Pastendes muižas ēku ansamblis izveidots XIX gs. pirmajā pusē barona Teodora fon Hāna (1788.–1868.) laikā. Apbūves ansamblī ir muižnieku dzīvojamā ēka un divas vienstāvu kalpu mājas, kas novietotas simetriski viena pret otru uz rietumiem no pils ēkas. Centrālā ēka būvēta klasicisma stilā ar centrālajiem portikiem un sānu rizalītiem. Tālu ārpus pamata būvmasas izejošie četru kolonnu portiki abās galvenajās fasādēs noslēdzas ar trijstūra frontoniem. Ķieģeļu kolonnas balstās uz granīta pamata, ir gludi slīpētas un apmestas. Uz portiku pamatni ved pakāpieni. Austrumu fasādes sānu rizalīti ir izteiktos būvapjomos, bet rietumu fasādē tie tikai nedaudz izvirzīti no kopējās sienas plaknes, akcentējot galus ar trijstūra frontoniem. Rizalītu fasādes dekorē rozetes un seklas arkveida nišas, kas aptver abu stāvu logailas. Pils ir ķieģeļu ēka ar augstu divslīpju jumtu nošlauptiem galiem. Iekštelpās lielā mērā saglabājies sākotnējais, stingri simetriskais telpu plānojums, kā arī atsevišķas interjera detaļas.
Abas kalpu mājas un pils no trim pusēm norobežo dārzu, kas lēzenā slīpumā nolaižas līdz pat Stendes upes krastam. Arī kalpu māju būvformas stingri saskaņotas ar pili, veidojot vienotu, simetrisku arhitektūras ansambli, kas bez ievērojamām pārbūvēm saglabājies līdz mūsu dienām, tāpat arī parks un dīķi.
Parku veidoja trīs autonomi iecirkņi: ainaviskais parks ar pils parādes ieejas puses stādījumiem, kas turpinājās otrpus pilij starp Vidusezeru, klēti un muižas kalpotāju māju; tad četru bosketu (angļu un vācu dārzu mākslā veidots, krūmājiem apaudzināts laukums ar atsevišķiem lielākiem kokiem vai koku puduriem) un vismaz 30 hektārus plašs vizuāli ar muižas pili nesaistīts regulāra plānojuma dārzs aiz Vidusezera. Pastendes muižas parkā aug vairāki dižkoki, kas stādīti vēl muižas laikos: 3 ozoli (5,9, 6,5 m un 4,7 m), „Misteru ozols” (5,8 m), liepa pie (4,5 m), sudrabvītols (6,85 m).
Kompleksā ietilpa arī ūdens dzirnavas, kas atradās Stendes upes uzpludinātā trešā dīķa (Dzirnavezera) rietumu galā. Tās darbojās vēl pārdesmit gadus pēc Otrā Pasaules kara, LPSR laikā (tad dzirnavu mehānismu darbināja elektromotors bez ūdens dzinējspēka, līdz 90. gadu sākumā ēga tika sagrauta un izpārdota būvmateriālos).
XX gs. 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. Muižas ziemeļu spārnu līdz repatriācijai apdzīvoja Eberharda fon Hāna ģimene. 2 Pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim nacistiskās Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kas kalpojusi kā pārsūtīšanas punkts uz citām lielajām nāves nometnēm. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola.
vesture.eu