Nabes (agrākais nosaukums Nabben) muižas kungu māja celta 18. gadsimtā. 19. gadsimtā vidū ēka pārbūvēta neorenesanses villas formās. 19. gadsimtā Nabes muiža piederēja baronu fon Siversu dzimtai.
www.zudusilatvija.lv
Nabes pils (latīņu: castrum Nabel, vācu: Hauss Nabben) bija 14. gadsimtā celta Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils senās Metsepoles teritorijā pie Lādes ezera. Tai garām veda Limbažu–Turaidas ceļš. Līdz mūsdienām saglabājies pils tornis pie vēlāk celtās Nabes muižas.
Vēsture
Pirmo reizi Nabes pils (Nabel) vārds atrodams 1318. gada Rīgas arhibīskapa piļu sarakstā. Zināms, ka līdz 1466. gadam pils (Nabbe) piederējusi Pēterim fon der Borham, bet 1535. – 1545. gadā Georgam fon Rozenam
1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Nabes pilsnovada citadeli (latīņu: arx Narbia, krievu: Нарбея). Pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijā. 1584. gadā Nabes pils piederēja Johanam fon Tīzenhauzenam
Poļu-zviedru kara laikā pils padevās zviedru karaspēkam, 1601. gada pilu revīzijā tā pieminēta kā Nabes māja (das hauss Nabben). 1624. gada piļu revīzijā pieminēts Nabes dzīvojamais tornis, zirgu stallis un pirts, aizsargsiena sabrukusi. 1629. gada Nabes īpašnieks bija Laurents Grubens, pēc tam pils īpašnieki vairākkārt mainījās. Pils tornis pildīja arī baznīcas funkcijas.
18. gadsimta blakus vecajam tornim piebūvēja Nabes muižas kungu māju, ko tās īpašnieki fon Ziversi pārbūvēja 19. gadsimtā.
Apraksts
Nabes pils bija celta labi aizsargājamā vietā, kurai austrumu pusē bija Nabes (tagad Lādes) ezers, ziemeļu pusē no ezera iztekošā uzdambētā Reiņupīte (vācu: Wetterbach), bet dienvidu pusē grava. Ap 11,2х11,13 metrus lielo kvadrātveida trīsstāvu dzīvojamo torni bija uzbūvēta aizsargsiena. Pils pamatmūri apakšpusē bija celti no laukakmeņiem, bet augspusē no ķieģeļiem.
lv.wikipedia.org
Nabes arhibīskapa pils minēta 1318. gadā, bet muiža 1466. gadā. No pils saglabājies nocietinātais dzīvojamais tornis – donžons (13.–14. gs., vēlāk pārbūvēts), kurā vēlāk bijis klosteris. Sienas tam 1,9 m biezas un tajās esot iemūrēta slepena eja no pagraba līdz trešajam stāvam. Sienas mūrētas no laukakmeņiem un ķieģeļiem, kuru izmēri 29 x 15 x 7 un 31 x 16 x 7 cm. Pamatstāvā saskatāmas apkures sistēmas paliekas – kādreizējā kamīna vieta ar dūmvada izeju. 2. stāvā ir krusta velves un grēksūdžu nišas, izciļņi. Galvenā ieeja aizsardzības nolūkos stipri pacelta virs zemes līmeņa. D pusē tornim ir divas aizmūrētas durvju ailas, kas var liecināt par kādreiz bijušu mazāk izturīga materiāla piebūvi šajā pusē. 15 m uz R no torņa atrodas no laukakmeņiem celta mūra paliekas, iespējams, viduslaiku pils aizsargsiena, kas vēlāk izmantota par saimniecības ēkas ārsienu.
1533. gadā arhibīskaps izlēņoja Nabes pili Rozenu dzimtai. Ap 1600. gadu tā piederēja Tīzenhauzeniem. Ap 1700.–1800.gadu to ieguva Menekenu dzimta, bet kā pēdējie – Zīversu dzimta, kuriem tā piederēja līdz 1920. gadam.
Kungu māja celta 19. gadsimta 2. pusē, tā pārbūvēta, izveidojot divus dažāda augstuma vienu otram perpendikulārus korpusus un vairākas verandas tipa piebūves. Celtne orientēta uz villas tipa būvi un tāpēc galvenais bijis panākt tās telpisko izteiksmību. Tās pagraba daļā piecstūrainas velves. Te regulāri atbrauc barona fon Zīversa mazmeita Ada fon der Reke, kas jau vairāk kā 40 gadus dzīvo Vācijā. Viņas tēvs bija ļoti iecienīts vienkāršo ļaužu vidū. Viņš ļāvis svētdienās nākt uz muižas parku pastaigāties, tikai obligāti bija jābūt baltam kreklam un "šlipsei'". Ja nebija, tad prasīja: – Vai tev naudas nav? – Se tev nauda, bet bez šlipses nenāc uz parku. Kad viņš nomira, zārku uz kapiem (nav apglabāts kapličā, bet blakus) uz saviem pleciem aiznesa vietējie iedzīvotāji. Tas nav nemaz tik tuvu – gandrīz 2 km.
Saimnieciskās celtnes pārstāv 1844. gadā celta klēts, stallis (1902), spirta brūzis, kalte, jaunā kūts (1904), dzirnavas, ratnīca u. c. būves. Diezgan interesanta ir vešūža ēkas apdare ar īpatnu graudainu apmetumu, kur it kā ar dažādiem instrumentiem būtu iespiestas dažāda izmēra bedrītes. Iepretī kungu mājai dīķis, pie kura bijusi pīļu māja, ap 1918.–1920. gadu tajā notikuši luterāņu dievkalpojumi, 1924. gadā ierīkota krejotava, kas pastāvējusi līdz 1964. gadam, pēc tam dzīvojamā māja Tīreļi. Dīķī maza saliņa, kur Jāņos stāvējusi alus muca, no parka puses uz to vedis tiltiņš.
manasvietas.blogspot.com