Mujānu pils celta 16. gadsimtā kā Rīgas arhibīskapa vasaļa Rozena īpašums, vēlāk bijusi gan poļu, gan zviedru rokās. Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā un kopš tā laika ir drupās. Saglabājušās tikai mūra kvadrātu kontūras apmēram 37,5 metru garumā. Pilij bijuši divi masīvi torņi, no kuriem lielā augstumā saglabājies tā saucamais Baltais tornis. Tā augstums ir apmēram 9 metri, diametrs 13 metri, sienu biezums 3 metri. Torņa sienās atrodas ejas, kas aizved pagrabā velvētā telpā.
www.zudusilatvija.lv
Mujānu pils (vācu: Muyan, dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.–16. gadsimtā, sagrauta 18. gadsimta sākumā, drupas tagad atrodas pie Mujāniem Kocēnu pagastā.
Blakus Mujānu pils drupām atrodas bijušā Mujānu pagasta valdes ēka, tagad viesu nams, Mujānu tautas nams, dzirnavu ezers, dzirnavu drupas, Mujānu muižas parks un muižas klēts.
Pils apraksts
Pils bija uzcelta pie tilta pār Jumāras upi senā Limbažu-Valmieras ceļa malā nelielā pakalnā pie dzirnavu ezera. Tās sienas veidoja četrstūri, ziemeļu pusē bija divi apaļi torņi, bet dienvidaustrumu pusē bija galvenā ieeja ar četrkantīgu sargtorni pie tās. Mūsdienās saglabājies vienīgi ziemeļrietumu (Baltais) tornis ar 3 m biezām sienām pie pamatnes un atliekas no ziemeļaustrumu stūrī esošā apaļā torņa. Starp torņiem ir redzami 1,2 m biezās pils ziemeļu sienas fragmenti.
Vēsture
Uz tirdzniecības ceļa pie Livonijas ordeņa robežas Rīgas arhibīskapa vasalim Johanam fon Rozenam iznomātā muiža pie Mujāniem (hofe to Moyane) pirmo reizi pieminēta jau 1390. gadā. 15. gadsimta beigās tā piederēja Ēvaldam Patkulam, bet 1494. gadā Hansam no Ikšķiles. 15. gs. beigās tās īpašnieki pakalnā pie dzirnavām uzcēla mūra nocietinājumu. Mujānu pils kā Rīgas arhibīskapijas nocietinājums pirmo reizi rakstos pieminēts 1503. gadā, kad Hanss Ikšķils dzirnavas un pili pārdeva Johanam Patkulam, kas to atkal pārdeva Hansam Rozenam. 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā Mujānu pils nosaukta par arhibīskapa vasaļu Rozenu mantojumu. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Mujānu pilsnovada citadeli (latīņu: arx Moian, krievu: Мояна).
Poļu-zviedru kara (1600–1629) laikā 1601. gada pavasarī Mujānu pili ieņēma zviedri, jūlijā to atkaroja poļi, bet 1606. gadā zviedri pili nespēja ieņemt. Zviedru Vidzemes laikā 1622. gadā Mujāni piešķirti karaļa Gustava II Ādolfa valsts kancleram Akselam Ūksenšernam, kura dzimtas valdījumā tie atradās līdz pat muižu redukcijai. 1633. gadā bija plānots pili nostiprināt, bet Lielā Ziemeļu kara laikā to sagrāva un vairs neatjaunoja.
19. gadsimtā no Mujānu pils bija palikušas tikai drupas, izņemot Balto torni vairāku stāvu augstumā. Pils pēdējais īpašnieks grāfs Morics Mengdens 19. gadsimta otrajā pusē lika Baltā torņa otrā stāva velvi noklāt ar cementbetonu.
lv.wikipedia.org