[190-?] www.zudusilatvija.lv Kazdangas pils (vācu: Katzdangen) ir muižas kungu māja Aizputes novada Kazdangas pagasta Kazdangā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja Manteifeļu dzimtai.
Muižas komplekss
Kazdangas pils joprojām tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā ir saskatāmas daudzas līdzības ar Mežotnes pili. Tās restaurācija 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā.
Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā ir saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij atrodas Kavalieru nams kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām.
Adrese: Kazdangas pagasts, Jaunatnes gatve 1
Kazdangas TIC piedāvā pils, Kavalieru nama un kultūras nama iekštelpu apskati
Telefons: (+371) 29103813; (+371) 28616717 Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās!
Vēsture
Kazdangas muižas kungu māja ir celta 1800.–1804. gados klasicisma stilā, projekta autors Johans Georgs Ādams Berlics. Muižas kompleksā ietilpa saimniecības un dzīvojamās ēkas, t.s. Kavalieru nams, kalpu māja, muižkunga dzīvojamā māja, lopbarības tornis, trīslaidumu tilts pāri gravai, zirgu stallis, kas veidoja arhitektoniski vērtīgu ansambli.
1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces–Naumburga (Paul Schultze–Naumburg) projekta.
Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.–1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru.
lv.wikipedia.org
Kazdangas muiža un Kazdangas pils
Kazdangas pili klasicisma stilā 1800.–1804. gadā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics. Kazdangas muiža daudzās paaudzēs piederējusi ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Diemžēl pils 1905. gadā tikusi nodedzināta un ugunsgrēkā gājušas bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Vēlāk notikuši atjaunošanas darbi un mūsdienās par iekštelpu izsmalcinātību liecina dārza zāli jeb cokolstāva apaļā zāle un lielā apaļo zāle otrajā stāvā, kuras telpiski precīzais griestu gleznojums rada iespaidu, ka griesti ir kupolveida, kaut gan patiesībā tie ir plakani. Jau kopš 1922. gada pils telpas izmantoja un pielāgoja skolas vajadzībām.
Arhitektūra
Patiesībā Kazdangas pils ir mazliet līdzīga Elejas un Mežotnes pilīm, tas noticis tādēļ, ka arhitekts J.G. Berlics Kazdangas un Mežotnes piļu celtniecībā izmantojis slavenā itāļu izcelsmes arhitekta Džokomo Kvarengi Elejas pilij izstrādāto projektu, to nedaudz pārveidojot. Atšķirībā no Mežotnes pils, Kazdangas pils ir lielāka, ar stāvāku jumtu un galveno fasādi rotā vairāk kolonnu. Kazdangas pils galvenās fasādi rotā ritmiski sakārtota pusloka arku rinda, virs kuras otrajā stāvā kā galvenais akcents ir pacelts sešu kolonnu portiks – pārsegta telpa aiz kolonnām.
Baroni
Kā jau tika minēts Manteifeļi bija bagāti un ietekmīgi, viņi gadu gaitā attīstīja Kazdangā dīķsaimniecību, izdaiļoja apkārtni, veicināja augļkopību. Atšķirībā no daudziem citiem baltvācu baroniem – Karls Vilhelms fon Manteifelis ļoti aizrāvās ar liberālisma idejām un veica demokrātiskus pārkārtojumus muižā. Barons labprāt atbalstīja māksliniekus, vasarās pilī dzīvoja un viņa viesmīlību baudīja latviešu gleznotāji JānisValters un Vilhelms Purvītis, kā arī lietuviešu gleznotājs Petrs Kalpakas. Mākslinieki Kazdangu uzskatījuši par skaistāku nekā Vidzemes Šveice (Sigulda, Turaida, Krimulda). Pils interjeru kādreiz greznojušas daudzas mākslinieku gleznas un mēbeles tikušas veidotas no sarkankoka. Diemžēl 1905. gada revolūcijas laikā arī Kazdangas pils tika nodedzināta, bojā gāja lielākā daļa iekštelpu apdares un iekārtojuma. Pēkšņais izprovocētais, stihiskais naids iznīcināja simtiem gadu krātās kultūras vērtības. Pils nodedzināšana liberālajam baronam K. V. fon Manteifelim bija ne tik daudz materiāls, cik morāls trieciens, kas pilnībā sadragāja viņa līdzšinējos uzskatus un attieksmi pret kazdandzniekiem un Latviju kopumā.
Laimes puķe
Barons Mateifelis drīz pēc pils uzbūvēšanas iestādījis uz balkona izturīgu alpu puķi, cimboļu linariju (Linaria cumbolaria), kuru nosaucis par savu laimes puķi. Laimes puķe vēl tagad aug uz balkona un pils pakāpieniem, pierādot barona teikto, ka tā augs tik ilgi, kamēr pils pastāvēs.
www.aizputesnovads.lv