Paši pirmie dati par muižu ir no 1404. gada 30. novembra, kad ordeņu meistars Konrads fon Fitingholfs nodod muižu kā lēni savam karakalpam Ādamam Kortam (Kort Adam).
1588. gadā parādās dati, ka muiža piederējusi baronam Eberhardam fon Vettelhorstam un, kā raksta viņa pēcteči, tad muiža šai dzimtai ir piederējusi vairākus gadu simteņus.
1842. gada 10. jūnijā Kapsēdes muiža pāriet Liepājas notāra fon Šāka (fon Schak) rokās. Šinī pat gadā notārs dod atļauju Fridriham fon Kruzem (Tērbatas Universitāte) veikt uz muižas zemes arheoloģiskos izrakumus, kas tanī laikā bijuši tikai otrie visā Latvijas teritorijā. Izrakumi veikti, lai izpētītu vācu kultūru. 1843. gādā pārbūvē muižas ēkas apjomu tādu, kāds tas ir šobrīd.
Par nākošo muižas īpašnieku kļūst Biterlings, kurš 1887. gada 26. septembrī muižu pārdod baronam Georgam Manteifelim. Šim baronam rados ir arī barons Manteifelis no Kazdangas un Cīravas muižas. Kā zināms, šinī laikā Mateifeļu dzimtai pieder liela daļa Kurzemes muižas. Barons bijis rosīgs un muižā tiek izkopts ganāmpulks ar Holandes govīm, lai nodrošinātu lopbarību, pļavās ierīko apūdeņošanu. Tiek veidota zirgaudzētava, darbojas kaļķa ceplis un muižās kungu māja tik paplašināta. Barons Manteifelis tad arī ir pēdējais Kapsēdes muižas īpašnieks.
1919. gadā Mateifelim uz agrārā likuma pamata Latvijas valsts vadība atņem muižu, jo pats barons neatzīst jaunizveidoto Latvijas valsti. 1919. gadā Mantēfeli arestēja un vedot uz Liepāju virsnieki viņu nošāva. Interesanti, ka dokumentos parādās, ka barons it kā esot bēdzis, bet dažādi nostāsti liecina, ka varētu būt virsnieku piedzērušies un nošāvuši tīšām.
1921/1922 gados muižas četrās telpās ierīko sešgadīgo pamatskolu. Otrajā pasaules karā Kapsēde bija viens no punktiem, kur plūda cauri bēgļu plūsmas. 1944. gadā skolu likvidēja un izveido tur kara slimnīcu jeb lazareti. Pēc kara atkal atjauno kā skolu. 1983. gadā skola pāriet uz jaunu ēku un no šī laika muiža vairāk netiek izmantota. Apmēram līdz 1992. gadam telpās atradās pasta nodaļa.
www.zudusilatvija.lv