1929 www.zudusilatvija.lv Kalnamuižas jeb Kalnienas (Kalnemoise) pils celta 19. gadsimta vidū un vairakkārt pārbūvēta. Pils ir celta kā tipiska muižas dzīvojamā ēka ar plašām dzīvojamām telpām trijos stāvos, ieskaitot puspagraba cokolstāvu un izbūvēto mansarda jumta stāvu. Kādreizējais dakstiņu jumts nomainīts ar šīferi.
1904. gada pils cieta ugunsgrēkā, pēc kura atjaunota tagadējā izskatā. Līdz 2004. gadā pilī atradās pamatskola. No muižas saimniecības būvēm pils tuvākajā apkārtnē saglabājusies oranžērija, veļas māja un citas ēkas.
Pēdējais pils īpašnieks Gastons Volfs. Kalnienas muižas ēka tagad ir SIA "Kalnienes muiža" īpašums.
www.zudusilatvija.lv
Pili ap 1765. gadu cēlis barona slepenpadomnieks fon Fītinhofs (Vietinghoff), 1870. gadā to pārbūvēja Itālijas villu stilā barons Kazimirs Volfs. 1905. gadā pils tika nodedzināta un pēc tam no jauna uzcelta pēc arhitekta Bokslafa projekta tās pirmreizējā stilā 1907. gadā. Pils pagrabi saimniecības telpām un sakņu pagrabi velvēti. Pamati no laukakmeņiem, sienas no ķieģeļiem. Dēļu grīdas (agrāk bijis parkets). Ap 1938. gadu ēka pārbūvēta skolas vajadzībām. Padomju varas gados tajā atradās Kalncempju (Kalnienas) 7. klasīgā skola.
zudusilatvija.lv
Kalnienas centrā atrodas Kalnamuižas pils. No 1561. – 1629. gadam (poļu laikos) Kalnamuižu kopa ar Alūksni pārvaldīja stārasts jeb pārvaldnieks Tīzenhauzens. 1638. gadā Kalnamuiža piederēja Alūksnes pilsētai, un Zviedrijas karalis to piešķīra ģenerālim Gustavam Hornam, bet 1750. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete dāvāja kancleram grāfam Voroncovam, kurš savukārt to pārdeva slepenpadomniekam Oto Hermanim fon Fītinghofam.
1820. gada fon Fītinghofam līdz ar muižu piederēja 13,68 akri zemes, 1040 vīriešu un 1138 sieviešu. 1838. gadā muiža piederēja fon Voldu dzimtai un Augustam fon Tranzē, bet 1853. gadā Kalnamuiža minēta tikai kā fon Volfu dzimtas īpašums.
1880. gadā landrāts Friefrihs fon Volfs vēlējās pili pārbūvēt, taču šo ieceri izjauca barona nāve 1884. gadā. 1904. gadā pils sadzīvisku iemeslu dēļ dega, tāpēc tā tika pārbūbēta pēc arhitekta Bokslafa plāna un ieguva klasicisma stila iezīmes.
Ap 1930. gadu muižā dzīvoja divas muižkundzes – Volfu dzimtas radinieces, bet ap 1938. gadu pili no tās īpašnieka atpirka pagasts (tajā laikā Kalncempju), un ēka tika pārbūvēta skolas vajadzībam. 2004. gadā Kalnienas pamatskola tika likvidēta, Kalnamuižas pils ir tukša un pamesta.
Pie Kalnamuižas ansambļa piederēja arī oranžērija, veļas māja, stallis ar ratnīcu, aptiekas māja, noliktavas un citas ēkas.
Labi saglabājusies ir oranžērija, kas celta 19. gadsimta beigās. Ēka bijusi kolhoza „Kalniena” kantoris, tagad tā ir dzīvojamā māja un biedrības KAPO birojs. Stallis ar ratnīcu un kučiera istabu celts 19. gadsimta vidū. Tagad šeit veikals – kafejnīca „Ozolnieki”. Blakus atrodas Kalnienas tautas nams, kas celts uz zirgu manēžas pamatiem. Bijušajā muižas veļas mājā ir ierīkoti dzīvokļi. Pili ieskauj parks, kurš veidots 19. gadsimtā. Tā kā pils atrodas kalnā, tad parks veidots terasveidīgs. Parkā ir dīķis „E” burta formā (bijis arī otrs dīķis), akmens kāpnes un rotondas pamati.
www.kalniena.lv