Kabile manor, [193-?] www.zudusilatvija.lv Kabiles (Kabillen) muižas ansamblis veidojies no 17. līdz 19. gadsimtam. Vecākās kompleksa ēkas ir vecā dzīvojamā māja tā saucamais “stirnūzis”, celta 17. gadsimtā, iespējams, 1693. gadā, spriežot pēc bijušā vējrādītāja uz jumta. Ēka ir rets muižas mūra kungu ēkas piemērs Latvijā ar pirmajā stāvā saglabātu sākotnējo kamīnu.
Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā klēts un pārvaldnieka māja, pretī kungu mājai vecā dzīvojamā māja, stallis, blakus kungu mājai virtuves māja, bet kalpu mājas nostāk pie ceļa.
Kungu māja celta no 1734. līdz 1740. gadam Eleonorai fon Bērai baroka stilā un tajā saglabājies viens no retajiem rokoko interjeriem - baltās zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā. Ēka pārbūvēta 1860. gados un arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. Pie kungu mājas 18. gadsimtā. veidots regulārs dārzs, kuram 19. gadsimta vidū pievienota arī ainavu parka daļa ar dīķi. Parku ierīkojis grāfs Keizerlings un papildinājis firsts fon Līvens.
1580. gadā daļa galma saimniecības zemes pieder Heinriham Soblekam (H.Soblec). 1619. gadā hercogs Vilhelms visu Kabili izlēņo Matiasam II fon der Recke (Matthias II v.der Recke). 1646. gadā Rekes dēls pārdod muižu pulkvedim Ādamam fon Bergam. 1687. gadā muiža pāriet Johana Ditriha fon Bēra (J.D.v.Behr) īpašumā. 1810. gadā pēc sievas nāves muiža pārgāja grāfa Heinriha fon Keizerlinga īpašumā, bet 1854. gadā pēc viņa nāves muižu pārdod Otto fon Līvenam. Pēc viņa nāves muižu pārņēma atraitne baronese fon Volfa (v.Wollf) dzimusi baronese fon der Reke (v.der Recke), kura muižu zaudēja 1920. gadā.
Ēkas atrodas privātīpašumā, publiskai apskatei pagaidām pieejamas tikai no ārpuses.
www.zudusilatvija.lv