www.zudusilatvija.lvJelgavas pils ir pils Jelgavā. Atrodas autoceļa Rīga-Jelgava labajā pusē uz šauras pussalas starp Lielupi un tās atteku Driksnu. Slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771) celtā pils ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562–1772) galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās pilsētas.
Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, šodien − Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mājvieta. Jelgavas pils ir lielākais arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs, ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Pilī ir 674 logi, 615 durvis un 669 telpas, uz pils jumta atrodas 25 skursteņi. Pils celta divos būvperiodos (1738–1740 un 1762–1772) 13. gs. Livonijas ordeņa pils vietā.
Lauksaimniecības akadēmijas (tagad LLU) vajadzībām 1937. gadā lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam. Brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pili noslēdzot ciešā četrstūra blokā.
Pils vairākkārt degusi. Vislielākie postījumi ēkai nodarīti II Pasaules kara laikā, kad 1944. jūlija beigās pili nodedzināja un Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija beidza pastāvēt. 1956. gadā sākās pils atjaunošanas darbi un Lauksaimniecības akadēmija pakāpeniski no Rīgas pārcēlās atpakaļ uz Jelgavas pili.
Šodien LLU ir trešā lielākā augstskola valstī un tās centrālā ēka ir Jelgavas pils. Studiju laikā Jelgavu par savu pilsētu sauc ap 7000 studentu.
Kopš 1968. gada Jelgavas pilī darbojas muzejs. Pils vēstures ekspozīcijā var iepazīties ar vecās Livonijas ordeņa pils (14. gs.) un pašreizējās pils celtniecības vēsturi, uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā. Kā arī Jelgavas pilī atrodas Latvijā unikāls objekts – Kurzemes hercogu kapenes!
www.visit.jelgava.lv
Kontakti
Jelgavas pils muzejs
Darba dienās: plkst. 9.00 – 17.00
Tālrunis: 63005617
E-pasts: muzejs@llu.lv
Twitter: @Jelgavas_pils
Rundāles pils muzeja ekspozīcija “Kurzemes hercogu kapenes”
Katru dienu: plkst. 9.00 – 17.00
No 1.novembra līdz 30.aprīlim slēgts
Tālrunis: 26453916
Pils būvvēsture
1265. gads: Livonijas ordeņa mestrs Mandernas Kondrāts sāk celt Jelgavas pili
- Mandernas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejpus Mežotnes 1225. gadā lika celt pili, Romas pāvests Klements tiesības to darīt apstiprināja, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu realizēt. Tikai 1265. gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā tika uzcelta pils. To cēla Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mendernas. Atskaņu hronikā teikts: “Viņš lika celt Lielupē četras jūdzes uz augšu pret zemgaļiem pili, par ko zemgaļi nebija priecīgi. Šo pili nosauca Mitove.” Tā paglāba ordeņa mestra dzīvību jau tajā pašā 1265. gadā, kad ordeņa karaspēks pēc kārtējā laupīšanas karagājiena iekļuva zemgaļu lamatās. Jelgavas pils bija Livonijas ordeņa svarīgs atbalsta punkts.
1256. – 1561. gads: Livonijas ordeņa komtura miteklis
- Iemantojot ordeņbrāļu cieņu un uzticību, jebkurš bruņinieks varēja tikt augšup pa ordeņa hierarhijas kāpnēm – kļūt par kādas pils saimniecības pārzini, vēlāk – par fogtu, tad – komturu, virsmantzini vai karaspēka virspavēlnieku – landmaršalu, un visbeidzot – par mestru. Livonijas ordeņa mestram bija pakļauti ordeņa piļu un apgabalu pārvaldnieki – komturi un fogti. Komturijas bija izvietotas militāri svarīgās vietās, to centri bija nocietinātas pilis. 14. gadsimtā, kad Jelgavas pili apdzīvo komturi, pili pārbūvē.
1562. – 1737. gads: Kurzemes un Zemgales hercoga pils
- Kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā pēc veiktajiem remontdarbiem.
1737. gads: Vecā pils tiek uzspridzināta
- 1737. gadā, pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves, par jauno Kurzemes un Zemgales valdnieku ievēlēja Ernstu Johanu Bīronu (valda no 1737. līdz 1741. gadam un no 1763. līdz 1769. gadam). Viņš nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences – 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils – vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.
1738. gads: Pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta sāk būvēt jauno pili
- Celtniecība noritēja divos posmos (1738. – 1740.; 1763. – 1771.). Pilij sākotnēji bija trīs korpusi, kas izvietoti U veidā ar atvērumu uz tagadējo pilsētas centru, un bagātīga rokoko stila interjeru apdare.
- Jelgavas pils ir ievērojamākā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.
1738. – 1795. gads: Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence
- Pils, ko Fančesko Bartolomeo Rastrelli būvēja Ernstam Johanam Bīronam, pildīja hercoga mājvietas un droša patvēruma funkciju.
1795. – 1915. gads: Kurzemes guberņas administratīvais centrs
- Kad 1795. gadā hercogisti pievienoja Krievijai, pilī iekārtojās guberņas administratīvās iestādes, kas atradās pilī līdz 20. gadsimta sākumam.
- Trimdas laikā no 1798. līdz 1807. gadam pilī divas reizes uzturējās Provansas grāfs, vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu, bet 1812. gadā šeit bija izvietota Napoleona karaspēka lazarete.
1919. gads: Bermonta-Avalova armija nodedzina pili
- Savas pastāvēšanas laikā pils vairākkārt degusi – 1788., 1805. un 1816. gadā, bet 1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta–Avalova vadītās armijas karavīri.
- 1937. gadā kādreizējo staļļu vietā augstskolas vajadzībām lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam un brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pils noslēdzās ciešā četrstūra blokā.
1939. gads: Pilī sāk darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
- Latvijas Lauksaimniecības universitāte kā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija dibināta uz Latvijas Universitātes bāzes. Jaunizveidotās augstskolas pirmo Satversmi izstrādāja un Latvijas Ministru kabinetam iesniedza Latvijas Universitātes Padome.
1944. gads: Otrā pasaules kara laikā pils atkal tiek nodedzināta
- Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gada jūlija beigās pili sagrāva.
1957. gads: Sākas pils atjaunošana
- 1956. gadā līdz ar lēmuma pieņemšanu par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) pārcelšanu uz Jelgavu sākās pils atjaunošanas darbi, kurus pabeidza 1961. gadā. Sākot ar 1957. gadu, augstskolu pakāpeniski no Rīgas pārceļ uz Jelgavas pili.
No 1961. gada: Pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte
- Kopš 20. gadsimta 60. gadiem Jelgavas pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte (līdz 1992. gadam – Latvijas Lauksaimniecības akadēmija) – tās administrācija un četras no astoņām fakultātēm. Pils austrumu spārnā atrodas administrācija un ķīmijas laboratorijas, ziemeļu spārnā izvietojusies LLU Fundamentālā bibliotēka, rietumu spārnā izvietotas Pārtikas tehnoloģijas, Informācijas tehnoloģiju un Lauksaimniecības fakultātes, bet dienvidu spārnā atjaunotajā Aulā norisinās visi nozīmīgākie universitātes pasākumi, tostarp izlaidumi.