[1919] www.zudusilatvija.lv Rīgas – Ventspils autoceļa malā, 75 kilometrus no Rīgas, atrodas Jaunmoku muižas apbūve ar parku. Tā celta 1901. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta kā medību pils toreizējam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam.
Muižas ansamblis tagadējā izskatā veidojies īsā laikā, mainoties vairākiem īpašniekiem, taču saglabājot arhitekta V. Bokslafa koncepciju – radīt šo saimniecības un atpūtas kompleksu kā Hanzas pilsētu gotikas iespaidu sintēzi.
Pilī ir saglabājusies krāsns ar unikāliem Rīgas skatu gleznojumiem.
Meža muzejs
Mūsdienās pilī atrodas Meža muzejs, kur var aplūkot Latvijas mežsaimniecībai un medībām veltītu ekspozīciju, un Zīmes centrs, kurā ikviens var izveidot savu latvisko zīmi. Te tiek piedāvātas arī zāļu tēju degustācijas, dažādas tematiskas ekskursijas un citi pasākumi, kā, piemēram, Rūķu meža skoliņa vai ekskursijas jaunlaulātajiem.
Zīmes centrs
Zīmes centrā apmeklētājiem ir iespēja izveidot savu šī brīža unikālo individuālo zīmi vai arī divu cilvēku savienības un mijiedarbības kopējo zīmi, kas var būt arī kāda labi atpazīstama latvju rakstu zīme – Jumis, Māras zīme, Laimas zīme, Mēness zīme vai cita. Radītais ornaments izskatās pēc zīmes – labirinta, kas līdzinās Lielvārdes jostas rakstiem. Zīmes centrs piedāvā tematiskās ekskursijas gan ģimenēm un kolektīviem, gan arī individuāliem apmeklētajiem.
Zāļu tēju degustācijas
Viesojoties pilī, nobaudiet dažāda veida tējas, kas vāktas pils dārzā un tās teritorijā. Uzziniet par to dziedniecisko spēku. Degustācijas laikā var arī nogaršot dažādus ārstnieciskos sīrupus. Degustācija iespējama gida pavadībā, iepriekš rezervējot.
Vieta svinībām
Jaunmoku pils ir lieliska vieta greznām svinībām, ko iecienījuši jaunlaulātie. Zirgu stallī ir izveidota viesnīca un telpas pasākumu rīkošanai.
www.latvia.travel/lv
LVM Jaunmoku pils
Jaunmoku pils, Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139, Latvija
Tālr.: +371 26187442
+371 63107125
E-pasts: info@jaunmokupils.lv
www.jaunmokupils.lv
SIA “Jaunmoku pils” apsaimnieko kultūrvēsturisku objektu – Jaunmoku muižas kompleksu. Kompleksā ietilpst parks 9.8 ha platībā un no iepriekšējās apbūves saglabājušās 6 ēkas – pils jeb kungu māja, pienotava jeb „piena māja”, stallis, klēts, galdniecība un smēde. Jaunmoku pils muižas apbūve ar parku ir iekļauta Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības nr. 8548, savukārt apgleznotā podiņu krāsns kā valsts nozīmes mākslas piemineklis ar valsts aizsardzības nr. 4449.
Jaunmoku pilī darbojas muzejs, un lēmums par Meža muzeja izveidi pieņemts pils restaurācijas laikā 1974. gadā. 2004. gadā muzejs saņēmis pirmo Muzeju Valsts akreditāciju, 2011. gadā tā piešķirta atkārtoti. Muzeja krājums ir vēsturiski izveidojies zinātniski pamatots priekšmetu kopums, kas atspoguļo meža apsaimniekošanas tradīcijas Latvijā, kā arī Jaunmoku muižas kompleksa, ar to saistīto vides, kultūrvēstures norišu un cilvēku likteņus.
Papildus pamatdarbībai – kultūrvēsturiskā kompleksa apsaimniekošanai un muzeja darbības nodrošināšanai – SIA ”Jaunmoku pils” sniedz viesmīlības pakalpojumus, kā arī piedāvā telpas konferenču, semināru, korporatīvo un ģimenes svinību rīkošanai, īpaši akcentējot vispusīgu kāzu svinību piedāvājumu, sniedz viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumus. Šo pakalpojumu nodrošināšanai ir izveidota Viesu uzņemšanas daļa.
SIA “Jaunmoku pils” strādā atbilstoši Latvijas un sabiedrības interesēm, mūsu tautas tradīcijām un ciešā saskaņā ar kultūrvēsturisko mantojumu. Uzņēmums, ievērojot sabiedrības dažādās intereses, plāno tādu kompleksa apsaimniekošanu, kas šobrīd un nākotnē Jaunmoku pilij nodrošinātu iespējami lielu kultūrvēsturisko vērtību un brīvu šo vērtību pieejamību sabiedrībai.
Pils vēsture
Vietas nosaukums „Jaunmokas” dokumentos pirmo reizi minēts jau 1544. gadā. Romantikas un miera oāze – Jaunmoku pils – šai vietā uzslējās krietni vēlāk – 1901. gadā. Lai gan, salīdzinot ar citām Latvijas slavenajām māsām, Jaunmoku pils vēl ir jauna dāma, tai jau ir īpaša vieta Latvijas arhitektūras šedevru sarakstā.
Jaunās dāmas “stilists” bija arhitekts Vilhelms Bokslafs (1858–1945). Ēka projektēta kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda (1847–1912) medību pils, kur neogotikas stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem.
Toreizējais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds bija Jaunmoku muižas īpašnieks kopš 1885. gada (citur minēts 1892. gads). Pēc tēva nāves viņš savā pārziņā pārņēma Rindzeles muižu, tāpēc Jaunmoku muiža tika pārdota Brinkenu dzimtai.
No 1910. līdz 1918. gadam pils piederēja fon Ungernu–Šternbergu dzimtai. Pēc tam muižu savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene, un te pēdējo augstāko vilni uzmeta aristokrātijas atpūtas dzīve.
1920. gadā pēc Agrārās reformas Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta. Muižas centrs paliek Freimaņu īpašumā, bet saimniecības ēkas un zemi izrentēja. 1929. gadā pilī tika ierīkots Rīgas pašvaldības Slimokases bērnu atpūtas nams “Cīrulīši”.
Otrā Pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā pilī bija ierīkota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.
Pēckara gados pilī sākas padomju kantoru, tautas namu, veikalu un dzīvokļu laiks. Visi iekāroja šīs telpas, bet neviens neveica remontdarbus… 1974. gadā daļēji jau sabrukušo pili savā pārziņā ņēma LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija. Sākās pils atjaunošana, kas turpinājās vairāk nekā 20 gadus.
No 1992. gada pils apsaimniekotājs bija Valsts medību saimniecība, bet no 2000. gada – Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”.
Senā podiņu krāsns
Ienākot pa parādes ieeju, skatam paveras pils lielākais lepnums – unikāla 20. gadsimta sākumā izgatavota podiņu krāsns, kas darināta no 130 podiņiem ar uzgleznotiem 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas skatiem. Savukārt pils saloni saglabājuši aizgājušo laiku liecības par to kādreizējiem iemītniekiem.
Pils saloni
Ja Jūs Jaunmoku pilī viesotos 1901. gadā, durvis vērtu ar šādu uzrunu: „Dāmas un kungi! Rīgas mērs Džordžs Armitsteds jūs laipni aicina savā medību pilī!” Dāmas būtu tērptas garās kleitās un greznās cepurēs, ar smalkiem saulessargiem rokās, kungiem rokās spieķi un cigāri. Iespējams, Jūs būtu ielūgti uz izsmalcinātu tējas vakaru.
Kopš 2014. gada pavasara rekonstrukcijas darbiem pils saloni ieguvuši pavisam citu izskatu un noskaņu. Sadarbībā ar firmu „Morris&Co” telpās iemājojis angļu jūgendstils. Daudzveidīgie dabas motīvi, rotaļīgi vijīgās līnijas, krāsu bagātīgās nianses un to piesātinātība tapešu rakstos un mēbeļu audumos ļauj Jums labāk izjust jūgendstila dzīvīgumu.
Saloni 20. gadsimta sākumā mājas viesiem ļāva jauki pavadīt laiku nelielās interešu grupās. Lai radītu tā laika vidi, pilī pamazām top Tējas salona, Kungu kabineta un Dāmu salona interjeri.
Balto zāli ar tās plašajiem logiem, izeju uz verandu, balto kamīnu un klavierēm padomju varas gados izmantoja tautas nama un kinoteātra vajadzībām. Šodien tā atkal atguvusi savu sākotnējo izskatu, un šai zālē uz pirmo valsi tiek aicināti jaunlaulātie.
Sarkanā zāle reiz bija pils pirmo īpašnieku ēdamzāle. Ap masīvo koka galdu vakaros pulcējās visa ģimene un ēdienu no virtuves, kas atradās cokola stāvā, piegādāja ar īpašu liftu. To, ka pils celta tieši medību vajadzībām, atgādina medību trofejas pie sienas.
Tējas salons iekārtots mierīgos pasteļtoņos, kas rada vajadzīgo noskaņu nesteidzīgai atpūtai un domu sakārtošanai.
Kungu kabineta iekārtojuma idejas vēl ir tikai „uz papīra”, bet jau tagad, pateicoties tumšajiem toņiem tapešu un audumu rakstos, jūtama muižas īpašnieka nopietnība darbos un stingrība lēmumos.
Dāmu salons – īsti romantiska vieta sievišķīgām sarunām. Smalkā spoguļvitrīna, elegantie postamenti un kamīns piešķir telpai vieglumu, bet oriģinālajās pils mēbelēs rotaļīgi spēlējas dabas motīvi. Telpas noskaņa vedina domās aizklīst muižas laikos.
Tālākais salons iekārtots pils cēlāja Džordža Armitsteda (1847–1912) piemiņai un iepazīstina apmeklētājus ar izcilākā Rīgas mēra dzimtu, dzīvi un darbu. Tajā godam izstādītas Armitstedu dzimtas lietas: Džordža Armitsteda un viņa kundzes Sesilas (dz. Pichlau), kā arī vectēva Dž. Armitsteda portreti, ceļojuma koferis, sofa un zilais izšūtais spilventiņš.
Meža muzejs
Meža muzejs aicina izbaudīt meža burvību un apskatīt dažādas ekspozīcijas, kas vēsta par Latvijas mežu iemītniekiem, koku sugām un mežsaimniecības vēsturi. Savukārt pils torņa zālē katru sezonu ir apskatāmas jaunas izstādes.
Muzejs veidots tā, lai tas būtu interesants ikvienam apmeklētājam. Ieklausieties un mēģiniet atšķirt 42 Latvijas putnu balsis dziedošajā putnu būrī! Mednieka istabas stūrītī pamēģiniet iepūst medību taurē!
Te apskatāmi arī medību piederumi, mežsaimniecības darbarīki un Latvijas savvaļas koku un krūmu sugas. Patstāvīgā ekspozīcijā var iepazīties ar meža apsaimniekošanu saistītiem darbiem 20. gadsimtā: meža atjaunošana jeb ierīcība, tā kopšana, izstrāde, pārvalde un meža tehnika. Ekspozīcijā izmantots darba rīku un fotomateriālu klāsts no Jaunmoku pils muzeja, Kazdangas pils (Boju meža muzeja), AS “Latvijas valsts meži” un privātpersonu arhīviem, kā arī par mežsaimniecības vēstures tēmu pieejamās publikācijas un Andra Eglīša fotogrāfijas.
Torņa zālē mākslas un kultūrvēstures izstādes tiek mainītas katru sezonu, bet nemainīga ir sudraba etviju kolekcija ar medību tematiku, kā arī kolekcija ar sudraba un zelta monogrammām, kas agrāk rotājušas mednieku cepures, jostas un ieročus.
Pils tornis
Lai uzkāptu aptuveni 20 metru augstajā pils tornī, no kura paveras plašs skats uz Jaunmoku apkārtni, jāpieveic daži desmiti pakāpienu. Lai kāpšana būtu saistošāka, tornī izvietotas ekspozīcijas par medību tēmām.
Tam grūti noticēt, bet ne vienmēr pils ir bijusi pienācīgi apsaimniekota un aristokrātiska. Padomju varas laikos, kad pilī bija izmitinātas 20 ģimenes, ēka bija pārvērsta līdz nepazīšanai un atradās uz sabrukuma robežas. To, kā pils no guļošas Ērkšķrozītes tomēr kļuva par Princesi, iespējams uzzināt ekspozīcijā par Jaunmoku pils kompleksa restaurāciju un attīstību no 1974. gada līdz šodienai.
Tiem, kuri aizraujas ar medību tēmu, būs interesanti apskatīt izstādi „Ne pūkas, ne spalvas”. Tā iepazīstina ar 20. gadsimta pirmās puses medību lietām. Šaujamieroču kolekciju un populārāko tā laika medību suņu attēlus var apskatīt pils torņa pirmajā platformā, nākamajā – medību ainas senajās fotogrāfijās. Nonākot augšējā platformā, varēsiet izpētīt Jaunmoku muižas bijušo teritoriju plānojumus un baudīt brīnišķīgos apkārtnes dabas skatus.
www.jaunmokupils.lv