Pēc grāfa Mēdema pavēles no 1829. līdz 1830. gadam celta jaunā Blīdenes (Mazblīdenes) (Klein-Blieden) muižas dzīvojamā ēka. Muižas kungu mājas projekta autors, iespējams arhitekts J. G. A. Berlics. 1843. gadā par muižas īpašnieku kļūst firsts Oto fon Līvens. Pēc tēva nāves, sasniedzis pilngadību, par muižas īpašnieku kļūst Leo fon Līvens. No viņa muižu mantojusi meita Marija, precējusies ar Oto fon Vālu no Igaunijas. Viņu īpašumā muiža palikusi līdz agrārajai reformai 1920. gadā. Patreiz muiža pamesta un izpostīta.
www.zudusilatvija.lv
Livonijas Ordeņa valsts laikā Blīdene ietilpusi Dobeles Komturejā, bet pēc Livonijas Ordeņa valsts sabrukuma 1576. gadā tā nonākusi pēdējā Dobeles komtura Tīsa fon Rekkes privātīpašumā. 1638. gadā Blīdenes muižu mantojis Fridrihs Johans fon Rekke, kurš šeit arī uzcēlis pirmo lielāko dzīvojamo ēku. 1716. gadā Georgs fon Rekke pārdevis muižu Otto Ernstam Keizerlingam. No Keizerlingu dzimtas pārstāvjiem 1816. gadā Blīdenes muižu nopircis grāfs Mēdems no Elejas. Pēc viņa pavēles celta jaunā muižas dzīvojamā ēka. Būvdarbi veikti 1829. un 1830. gadā. Ēkas projekta autors, iespējams arhitekts J. G. A. Berlics, Blīdenes muižu projektējis, iespaidojoties no itāļu renesanses arhitekta A. Palladio celtajām villām. 1843. gadā muiža pārdota firstam Otto Līvenam. Pēc tēva nāves, sasniedzis pilngadību, par muižas īpašnieku kļuvis Leo Līvens. No viņa muižu mantojusi meita Marija, kas bijusi precējusies ar Otto fon Vālu no Igaunijas. Viņu īpašumā muiža palikusi līdz agrārajai reformai 1920. gada. Muižas ēkā 1986. gadā bijis ugunsgrēks. Vēlāk muižas ēka atjaunota pēc arhitekta E. Ābula projekta. Muižas dzīvojamai ēkai blakus atrodas muižas klēts, bijusī kalpu māja "Rāvas", ceļa pretējā pusē bijušais doktorāts un bijušais stallis.
www.vietas.lv