Centrālais laukums 3, Bēne
Neogotiskā stila Bēnes muižas kungu māja tika celta no 1876. līdz 1878. gadam, daļēji pārbūvēta, saglabājusies vēl šodien. Saglabājušās arī citas muižas ēkas – kūts, lielā klēts, kalpu mājas, dzirnavas u.c. Projekta autors bijis Pēterburgas arhitekts Šļups. 1905. gadā barona pili nodedzināja. Vēlāk pils atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka.
Bēnes muiža izveidojusies tikai 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes – Zemgales hercogiste. Tā izveidojās uz zemes, kuru iekopis Kurzemes lielkungu padomnieks Dr. Bergs. 1597. gadā viņš jau iegūto novadu saņēma no hercoga Fridriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no kroņa meža. Poļu karalis Vladislavs 1633. gadā Bēni galīgi uzdāvināja par dzimtīpašumu.
19. gadsimta sākumā Auces novads līdz ar Bēni piederēja Medemu dzimtai. Grāfa Fridriha fon Medema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Bēnes, Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.
1873. gadā atklāja Jelgavas – Mažeiķu dzelzceļu. Šajā laikā Bēnes muižas īpašnieks bijis barons Augusts fon der Reke. Pēdējais Bēnes pils īpašnieks pēc tam bija barons fon Birkenšteins. Muižu zeme tika sadalīta jaunsaimniekiem, Bēnes muižas daļa iznomāta.
No 1922. gada tās īpašnieks bija Otto Valdemārs Gailītis. Viņš 1905. gada nemieru laikā bija aizbēdzis uz ASV, bet nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij, atgriežas Latvijā un nopērk Bēnes muižu. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju.
Tagad ēkā ir doktorāts un Tautas nams. Gailīša meita ir dzejniece Alma Bēne (precējusies Šulca). Pseidonīmu pieņēmusi par godu tēva Bēnes īpašumam.
www.auce.lv
www.vietas.lv