Annas muiža (vācu: Gut Annenhof) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Annenieku ciemā. Mūsdienās muižas apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Apbūvē ietilpst kungu māja un klēts.
Vēsture
15. gadsimtā muižas teritorija atradās Slagūnes vakā. 1561. gadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukuma, zemes nodotas Dobeles pilskunga Matiasa fon der Rekes Jaunpils novada valdījumā, kas vēlāk pārveidojās par Jaunpils draudzes novadu. 1711. gadā, pēc Lielā mēra epidēmijas, netālu no muižas uzcēla Annenieku baznīcu. Ap 1800. gadu Rekes uzsāka Annas muižas apbūvi, uzcēla muižas ēku un saimniecības ēku. 1850. gadā Annas muiža darbu uzsāka skola, kuru vadīja Irlavas semināra audzēknis Fr. Veinbergs.
Agrārās reformas gaitā 1920. gadā muižas zemi sadalīja jaunsaimniecībās, bet Reku dzimtas locekļi apmetās tuvējā Brūnu muižā, līdz 1939. gadā izbrauca no Latvijas. Ap to pašu 1920. gadu Annas muižu pārdēvēja par Anneniekiem. 1930. gadā muižas klēti pārbūvēja par pagasta Tautas namu.
lv.wikipedia.org
15. gadsimtā muižas teritorija ietilpusi Slagūnes vakā (Zemesgrāmatā). 1561. gadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas, zemes nodotas bijušā Dobeles pilskunga barona fon Rekes Jaunpils pils novada valdījumā. 1701. gada augustā, Zviedru kara laikā, trīs dienas Bērzes krastā uzturējies pats zviedru karalis Kārlis XII (iespējams Karstajā kalnā). 1711. gadā pēc lielā mēra epidēmijas, tiek celta Annas muižas baznīca. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, vēlāk 18. gs. vidū tā atjaunota jau kā mūra celtne. Ap 1800. gadu barona fon Rekes dzimta uzsāk Annas muižas apbūvi. Tiek celta pati muiža un tai piederošās saimniecības ēkas. 1810. gadā uzceļ arī barona vasaras atpūtas vietu Brūnu muižu (Elisenhof). Ap to pašu laiku veidojas arī Pētermuiža (Peterhof), kas arī ir barona fon Rekes īpašums. 1836. gadā Annasmuižas pagasta teritorijā iekļauj arī Ausātu un Slagūnes muižas. 1850. gadā Annas muižā uzsāk darbu vietējā skoliņa, kuru vada Irlavas skolotāju semināru beigušais skolotājs Fr. Veinbergs. Vēlāk, ap 1880.gadu, ir Slagūnes skolas darbības sākums. 1920. gadā Annas muižu zemes tiek sadalītas jaunsaimniecībām. Pēdējie barona fon Rekes dzimtas locekļi apmetas uz dzīvi Brūnu muižā, bet 30-to gadu beigās emigrē uz Vāciju. Ar 1920. gadu Annas muižas teritorija tiek pārdēvēta par Anneniekiem. Pirmās brīvvalsts laikā Annenieki veidojas kā kultūras centrs. 1930. gadā pie vecās muižas klēts tiek piebūvēts Tautas nams (daļēji par iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem).
Par Annasmuižas apbūvi atrodamas visai skopas ziņas. No muižas klēts pārbūvētais Tautas nams stāv tukšs. Aiz Tautas nama var vērot tādas kā muižas parka atliekas.
manasvietas.blogspot.com