Alūksnes Jaunā pils

Alūksnes Jaunā pils (vācu: Das Neue Schloss von Marienburg) ir angļu neogotikas stila pils Alūksnē. Pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Celta no 1860. līdz 1864. gadam Vidzemes landrātam Aleksandram fon Fītinghofam–Šēlam. Pašreiz pili apsaimnieko Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs un Dabas muzejs.

Uzbūve
Pils būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau, kaut gan pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru. Pilij ir sarežģīta ārējā konfigurācija, visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei un telpu grupējums izpaužas ārējā apjomā. Pie pils tika uzceltas arī jaunas saimniecības ēkas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, pagrabs ar neogotisku fasāžu apdari un apaļais tornis. Pils kreisajā stūrī zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis.

Pils parks
Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. Sākotnēji parks veidots regulārā franču stilā. Parka rietumu daļā vēl saglabājušies tolaik stādītie ozoli. Kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, pils dārznieks Pēteris Buks parku pārveidoja angļu stilā. Vērienīgākie labiekārtošanas darbi parkā notika Burharda fon Fītinghofa laikā. 19. gadsimta sākumā Alūksnes parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas.

Vēsture
Pateicībā par līdzdalību 1741. gada valsts apvērsumā Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete Alūksnes muižu piešķīra valsts kancleram grāfu Mihailam Voroncovam. 1744. gadā viņš to pārdeva Oto Hermanim fon Fītinghofam, kurš bija spilgta personība Latvijas kultūras vēsturē – Pēterburgas Medicīnas kolēģijas direktors, senators un slepenpadomnieks. Muižu mantoja viņa dēls Kristofs Burhards fon Fītinghofs, kas bija ķeizara Pāvila I kambarkungs un galma maršals. Pēc Burharda vēlmes tika sākta Alūksnes parka pārveide pēc Pēterburgas laikā iemīļotā Pavlovskas pils parka parauga. Viņa dēla Aleksandra fon Fītinghofa laikā uzcēla jaunu muižas kungu māju, ko dēvēja par Jauno pili. Fītinghofu dzimtai Alūksnes pils piederēja līdz pat 1920. gada agrārajai reformai. 1918. gadā pils pēdējais saimnieks barons Arnolds fon Fītinghofs devās uz Vāciju un paņēma līdzi daļu pils iekārtojuma un mākslas darbu. No 1921. gada līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7. Siguldas kājnieku pulks.
lv.wikipedia.org

Vēsture

Alūksnes jaunā pils ir pēdējā baronu Fītinghofu celtā ēka. Par tās celtniecības laiku min 1859.-1863. gadu. Pils ir izcils neogotikas paraugs Latvijā. Domājams, ka pils galvenais arhitekts ir Johans Daniels Felsko, kurš bija Rīgas galvenais arhitekts. Būvdarbu vadītājs bija būvmeistars no Prūsijas Pauls Benjamins Polinaus. Baronam pils nebija pastāvīga dzīves vieta, bet kā atpūtas vieta ceļā starp Rīgu un Pēterburgu. Virs pils durvīm redzams baronu dzimtas ģerbonis – lapsa kā gudrības un viltības simbols un trīs gliemežvāki uz vairoga.

Pēdējais Jaunās pils barons bija Arnolds fon Fitinghofs, kas 1918. g. devās uz Vāciju paņemot līdzi arī daļu no pils interjera.

Pils sienas glabā daudzus vēstures stāstus:

• 1879. gadā pils telpās notika Valkas apriņķa laukskolotāju sapulce;
• 1884. gadā pilī pulcējās Alūksnes namīpašnieki, tirgotāji un inteliģence, lai nodibinātu ugunsdzēsēju biedrību;
• 1905./07. gadā pils pagrabos aizturēti revolūcijas dalībnieki;
• 1917./18. gadā pilī darbojās Kara revolucionārā komiteja, tad padomju valdības Izpildkomiteja un Partijas komiteja;
• 1919. gadā balstsomu štābs;
• 1920. gadā pili piešķir Izglītības ministrijai ģimnāzijas ierīkošanai, taču pils pārbūve ģimnāzijas vajadzībām prasīja lielus līdzekļus, un tiek nolemts ģimnāzijai celt jaunu ēku;
• 1924. gadā pilī izvietojās 7. Siguldas kājnieku pulka štābs. Ap pili risinājās nozīmīgākie notikumi, uz kāpnēm fotografējās ievērojami viesi, sūtņi un no balkona tika teiktas runas. Pie pils alūksniešiem spēlēja pulka orķestris. 7. Siguldas kājnieku pulka laikā pilī tika izmainīts telpu iekšējais plānojums, nojauktas un izbūvētas sienas, izveidotas jaunas sienas, izbūvēta kanalizācija;
• Pēc Otrā pasaules kara pili pārņem padomju drošības iestādes;
• 1958. gadā pilī veic kapitālremontu, notiek telpu pārbūve, no jauna tiek veidotas sienas. Pēc remonta pilī darbojas dažādas kultūras iestādes – muzejs, pionieru nams, bibliotēka, kinoteātris. Bija arī dzīvokļi;
• 1990. gadā tiek atbrīvotas dzīvokļa telpas, tās tiek nodotas muzejam – krājuma vajadzībām.

Šobrīd pilī darbojas Alūksnes muzejs, Dabas muzejs.

Alūksnes Jaunās pils, tās kompleksa ēku – Ledus pagraba un Apaļā torņa, kā arī vairāku muižas parka objektu rekonstrukcija
Šie darbi notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta „Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” laikā.

Alūksnes Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils, tajā izvietotais Alūksnes muzejs un dabas muzejs „Vides labirinti”, kā arī muižas parks ir nozīmīgi tūrisma objekti. Savukārt divu, līdz šim to tehniskā stāvokļa dēļ neizmantojamu, pils kompleksa būvju – Ledus pagraba un Apaļā torņa renovācija ļaus piedāvāt jaunus tūrisma objektus ar ērtu publisko pieejamību.

Projekta laikā muižas parka teritorijā rekonstruēja celiņu tīklu, atjaunojot nolietojušos segumu, ainaviski pievilcīgās parka vietās izvietoja soliņus, uzsāka skulptūru dārza atjaunošanu, rekonstruējot R.Sviles skulptūru „Nāra”, kā arī veica Jaunās pils dīķa rekonstrukciju, iztīrot un padziļinot ūdenstilpni.

Alūksnes muzeja, iedzīvotāju nozīmīgākais un gaidītākais notikums projekta laikā bija Alūksnes Jaunās pils fasādes rekonstrukcija un restaurācija, kā arī Apaļā torņa un Ledus pagraba rekonstrukcija, tādējādi radot iespēju apmeklētājiem piedāvāt vēl divus tūrisma objektus.

Pils fasādes restaurācijas laikā atklājās nopietnas konstruktīvas problēmas pils balkoniem, taču to restaurāciju vairs nevarēja iekļaut projektā, tādēļ šos darbus pilnībā finansēja no Alūksnes novada pašvaldības līdzekļiem.

Projekta laikā tapa materiāli Alūksnes novada dalībai trīs starptautiskās tūrisma izstādēs – buklets un pastkartes par Alūksnes Jaunās pils kompleksu un muižas parku. Arī dalība šajās izstādēs tika finansēta no projekta līdzekļiem. Iegādāti vairāki informācijas stendi un veikts tūrisma mārketinga pētījums par projektā iekļautajiem Jaunās pils kompleksa objektiem.

No projekta līdzekļiem izveidota Alūksnes muzeja mājas lapa internetā www.aluksnespils.lv, kā arī filma par Jaunās pils kompleksu. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 494 717,46. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem finansē Ls 365 489,06, valsts budžeta finansējums ir Ls 12 914,80, bet pašvaldības finansējums – Ls 116 313,60.

Rekonstrukcija notika no 2011. līdz 2013. gadam.

Apaļais tornis
Pils kompleksa dienvidu pusē atrodas apaļa ēka saukta – „Apaļais tornis”. Celtnes pielietojums skaidri nav zināms. Pēc ļaužu nostāstiem ēka bijusi savienota ar pili un izmantota, kā pieliekamais.

Pēc projekta „Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” noslēguma Apaļais tornis tiks izmantots Alūksnes muzeja ekspozīcijām.

Ledus pagrabs
Ledus pagraba celtniecības laiks nav zināms. Aplūkojot ēku, var redzēt vairāku pārbūvju pēdas, kā arī pielietotie celtniecības materiāli ir dažādi. Pirmā mūrējuma kārta ir no plēstiem laukakmeņiem. Tālākā kārta ir no sarkaniem ķieģeļiem. Nobeigumā sānu daļā jau izmantota cementa java.

Pēc projekta „Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēku un muižas parka objektu rekonstrukcija” noslēguma Ledus pagrabs tiek izmantots kā sezonāla izstāžu un ekspozīciju zāle.
www.aluksnespils.lv