Līdz mūsdienām saglabājušos romantiskā ainavu dārza veidolu Preiļu parks ir ieguvis 19. gs vidū un vēl šodien tas ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Parka platība ir 41,2 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli, te aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Preiļu parks ir lielākais parks Latvijā, pilsētas teritorijā.
Iespējams, ka Preiļu parka plānojumu projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macoti (1756. – 1798.). parku apjoza dekoratīvs nocietinājums (kastella) un četrrindu liepu alejas parka vidū appludinot Preiļupīti, ir radīta dīķu un kanālu sistēma ar daudzām salām un pussalām klajumos (laucēs) izveidotas gleznainas lapenes – liepu vai svešzemju koku un krūmu grupas. Preiļu parkā ir izcili skaisti un labi aprūpēti krūmu puduri – segliņi, sausserži, melnie plūškoki u.c. Padomju gados ir pieļautas būtiskas kļūdas Preiļu parka apsaimniekošanā – nepārdomātā Preiļupītes ūdens režīma dēļ pastiprināti aizauguši parka dīķi. Laika gaitā zudumā gājušas visas tās parka celtnes, ko kopumā var saukt par mazo arhitektūru. Nav vairs kokgrieztās skulptūras “Ādams un Ieva paradīzē” vismazākajā saliņā. Nevienā no pārpalikušajiem uzkalniņiem parka stūros vairs nav neviena paviljona. Zudumā gājuši arī visi balti krāsotie koka tiltiņi.
Parkā atrodas vairākas Preiļu muižas kompleksam piederīgas būves – Preiļu pils, kapela, vārtsarga namiņš, staļļi, trīs vārti. Tās visas ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Senatnē parkā atradās daudz vairāk saimniecisku ēku un to greznoja arī neskaitāmas skulptūras, ziedu torņi un tiltiņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm.
www.visitlatgale.com