Plāteru pili no trim pusēm apņem aptuveni 22 hektārus liels parks, kurš daļēji noslēgts no pilsētas teritorijas ar augstu (aptuveni 1905.gadā celtu) mūri. Nedaudz tālāk no pils izvietotas kalpotāju mājas, staļļi, šķūņi un pagrabi. Blakus pils parkam atradusies arī fazānu audzētava, kuras uzturēšanai speciāli no Vācijas bija ieradies fazānu kopējs.
Krāslavas pils parks veidots 18. gs. vidū kā barokāls parks pie Plāteru pils bibliotēkas. Barokālā dārza galvenā daļa – ģeometrisks liepu koku dārzs – ir vēl saglabājies starp tagadējo Grāfu Plāteru ielu un stadionu. Parka lielākā daļa, kas atrodas Daugavas senkrastu nogāzē, izveidota par ainavu parku. Pēc Plāteru dzimtas pils uzcelšanas, veidojot ainavu parku, mākslīgu pilsdrupu izskata veidā uzcēla grotas ar skatu platformu un siltumnīcu. Terasveidīgo nogāzi vairākos puslokos aptvēruši pastaigu celiņi, no kuriem pavērušies skati uz Krāslavu un Daugavu.
Apkārt grāfa Plātera pilij iekārtotajā parkā tika iestādītas apmēram piecdesmit retu koku un krūmu sugas. Piemēram, Veimuta priede, melnā priede, sarkanā kļava, sudrabegle, Virdžinijas ievas u.c. siltumnīcā audzēja vīnogas, aprikozes, ananāsus un citus siltummīlošus augus.
Galvenās kāpnes, kas veda caur parku uz pili, bija veidotas no dzirnavu akmeņiem, kurus Plāteri savāca no vietējiem zemniekiem. 20. gadsimta 50.gados šīs kāpnes tika iznīcinātas.
Pēdējos 75 gados parks ir pārbūvēts un apbūvēts. Parkā uzbūvēta luterāņu baznīca, kultūras nams, kādreizēja augļu dārza vietā ierīkots stadions. Zudušas vairākas parka celtnes, siltumnīca, saimniecības ēka.
www.kraslavaspils.lv