Cecīļu dabas taka (Ieriķi)

Dabas taka, kura nestāv uz vietas, tā pilnveidojas, attīstās un realizē savas idejas, mēs kopā ar pameklētājiem ķeram un iemūžinam mirkļus, krājam kilometrus un kopā darbojamies radošājās aktivitātēs, jo tieši apmeklētāji ir mūsu piedzīvojuma neatņemama sastāvdaļa. Tā ir vieta, kur vienlaikus mīt dabas skaistums, vitalītāte un piedzīvojums, un tas ir tieši ko mēs piedāvājam saviem apmeklētājiem – iepazīt dabas varenību caur radošajām aktivitātēm un došanos pārgājienos.

Cecīļu dabas taka atrodas Gaujas Nacionālā Parka teritorijā, līdz ar to takā redzamie objekti, piemēram,kā Cecīļu iezis, ir aizsargājams dabas piemineklis, ko veido smilšakmens. Tajā ir aizliegts rāpties un atstāt tajā skrāpējuma pēdas. Par aizsargājamo dabas objektu tīšu bojāšanu Latvijā tiek piemērots naudas sods.

Devona perioda nogulumi, kā smilšakmens, ir atrodami visā Latvijā. Zemes virspusē tie redzami dabisko atsegumu vietās, vairākās Ledus laikmetā radušās senlejās, piemēram – Amatas senielejā, kura ir nozīmīga ne tikai ar savām dabas ainavām, tās krastus grezno dolomīta unn smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēstures lappuses 350–400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju vēl klāja sekla un silta jūra, kurā mitinājās Devona periodam raksturīgās bruņu zivis un to fosiliju fragmenti ir apskatāmi Cecīļu dabas takas informācijas punktā. Amatas senieleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, tiem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme, tāpēc būsim saudzīgi pret dabu!

Darba laiks un sezonalitāte.
Cecīļu dabas taka apmeklētājiem pieejama neatkarīgi no laika apstākļiem visa gada garumā.

Darba laiks rudens/ziemas periodā:
No pirmdienas līdz piektdienai – no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00

Sestdienās – no plkst. 10:00 līdz plkst. 22:00

Svētdienās – no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00

Darba laiks pavasara/vasaras sezonā:
No pirmdienas līdz piektdienai – no plkst. 10:00 līdz plkst. 17:00

Sestdienās un svētdienās – no plkst. 9:00 līdz plkst. 18:00

Maršrutu apraksts.
Takas mazais loks – 2 km
Marķēts ar dzelteniem punktiem. Var apskatīt iespaidīgo Cecīļu iezi no Kumadas upes labā krasta. Iezis ir vairāk kā 10 m augsts un 100 m garš, Dančupītes kanjonu, alu, ūdenskritumu, cecīļu priedi, bijusī Padomju armijas teritorijā. Pie Dančupītes ietekas Kumadā tika atrasti bruņuzivs fosīliju fragmenti. Tie ir apskatāmi Cecīļu dabas takas informācijas punktā.

Taka līdz Dzilnas iezim – 4km
Marķēta ar dzelteniem punktiem. Iet gar Kumadas upes labo krastu, Amatas kreiso krastu. Var apskatīt Līču akmeni, uzkāpt Dzilnas ieža korē, no kuras paveras burvīgs skats uz Amatas upes ieleju. Tas ir viens no mainīgakajiem iežiem Latvijā. Kraujas augstums 40 m. Ziemā Dzilnas iezi rotā ap 10 m augstas ledus kritnes.

Takas garais loks – mazais loks + taka līdz Dzilnas iezim + "Mežonīgie ķaubi" – 12 km
No Dzilnas ieža marķēts ar ziliem punktiem. Apskates objekti sākot no Dzilnas ieža: Amatas upe, Pērļupe, Pērļupes ieži, ala, Stūķu iezis, Ķaubju iezis, Ainavu krauja.

Apskates objekti.

1. Kumada – Amatas kreisā pieteka. Kopējais garums 13 km.
2. Cecīļu iezis – apmēram 10 m augsts un 100m garš. Apskatāms tikai no Kumadas upes labā krasta.
3. Līči, "Lielais akmens" – atrodas pie Amatas upes kreisā krasta.
4. Dančupītes ala – veidojusies no smilšakmens. Tās l = 5,7m, h = 1,6m, pl = 1,6m.
5. Dančupītes ūdenskritums h = 1,9m.
6. Šūnakmens atsegumi – vieta, kur iegūts šūnakmens.
7. Cecīļu priede – priedes apkārtmērs ir 2,8m, tā ir viena no Latvijas dižkokiem.
8. Bijusī Padomju armijas teritorija – virsnieku atpūtas komplekss, armijas noliktavas.
9. Amata – Gaujas kreisā krasta pieteka Amatas, Cēsu un Līgatnes novados. Sākas Vidzemes augstienē no Kūkaļa ezera. kopējais garums 69 km.
10. Pērļupe – iztek no Lepekšu avotiem. Kopējais garums 12 km, krastos daudz avotu.
11. Pērļupes ieži
12. Pērļupes ala – eju kopgarums sasniedz 33 m. Šī šaurā un zemā, bet skaistā ala atrodas nogāzes augšdaļā pie Pērļupes ietekas Amatā.
13. Stūķu iezis – Amatas upes kreisajā krastā. Augstums 40 m.
14. Ķaubu iezis – 45 m augstā ieža augšējā daļa 50 m platumā atsedzas 6 m biezs dolomītu slānis.
15. Ainavu krauja – viena no augstākajām un senākajām kraujām Latvijā. Atrodas Amatas upes labajā krastā. Augstums 46 m.

• Apmeklējot taku, nepieciešams parūpēties par ērtu, pārgājienam piemērotu apģērbu un apaviem. Mitrā laikā taka var būt slidena un dubļaina. Ejot gar Pērļupi, esiet uzmanīgi, jo vietām apakša var būt bebru izveidotas alas.
• Taka nav piemērota pastaigai ar bērnu ratiem un braukšanai ar velosipēdu.
• Uz tiltiņiem nav ieteicams pulcēties vairāk par trim cilvēkiem, tos šķērsojot jāievēro piesardzība.

www.cecilutaka.lv