Braslavas muižas parks

Braslavas muiža izveidota 16.gadsimtā un līdz 17. gadsimtam tā piederēja Vālēnu dzimtai. 1672. gadā muiža tiek piešķirta Oksenšternu dzimtai, bet no 1780. gada Braslavas muižā saimniekoja fon Ceimernu dzimta. Tieši viņu laikā, ap 1860. gadu, uzcēla lielo kungu māju. Pilī bijušas 99 istabas. Vēlāk, kad muižas īpašnieks bija Ē. fon Ceimerns-Lindenšērns, to pārbūvēja arhiteks V.L.N. Bokslafs. Taču ēku nodedzināja kara laikā 1919. gadā, vāciešiem atkāpjoties. Pašlaik no tās saglabājušās tikai kāpnes un pils pamati.

Pie pils tika izveidots 14,2 ha liels ainavu parks. Tajā bija divi no ķieģeļiem celti vārti ar gada skaitļiem: 1805. – uz galvenajiem parka vārtiem un 1885. – uz vārtiem otrpus ceļam, kas veduši uz ābeļdārzu ar 150 ābelēm un diviem paviljoniem. Četrstūra kolonādes paviljona (19. gs. II puse) atliekas redzamas vēl tagad. Otru paviljonu, ar apgleznotu skārda jumtu, sagrāva virsū uzkritis koks, saglabājušās sienas un kolonnas. Parkā aug unikāla baltegļu kolekcija. Te vienkopus sastopamas 9 baltegļu sugas – Sibīrijas baltegles, balzāma baltegles, ir vienkrāsas, Lova, subalpu un Frāzera baltegles. Divas no šīm sugām citos Latvijas parkos nav konstatētas. Parkā stādījumu pamatā ir oši, purva bērzi, lazdas, ir arī kļavas, ozoli un pīlādži. Te var sastapt arī ap 11 svešzemju koku un krūmu sugas. Vētru postījumi ir bijuši par iemeslu vērtīgu koku bojā ejai. Vasarā Braslavas parkā zied krāšņās Mahagona vai Daugavas liliju audzes, kuras vietām vēl var redzēt Daugavas krastos. 2006. gada 21. oktobrī parakstīts līgums ar ANO Attīstības programmas projektu biroju Latvijā un Pasaules Vides fondu par iekļaušanos projektā “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā”, un Braslavas parks tiek veidots kā demonstrācijas objekts. Pašlaik parka kopskats mainījies – izzāģēti nevērtīgie un bojātie koki, izcirstas atvases un krūmi. Sakārtoti centrālā daļā celiņi. Te ierīkota arī brīvdabas estrāde ar soliem un neliels sporta laukums. Parkā notiek Jāņu ielīgošanas svētki, Braslavas pagasta sporta svētki un tradicionālais ikgadējais Limbažu rajona Jāņu ugunsmucu konkursa noslēguma pasākums.
manasvietas.blogspot.com

Lapas navigācija

Lapas satura daļā varat izvēlēties, ko redzēt kartē vai arī atvērt aprakstus un fotogrāfijas.

1. Lai apskatītu karti,
a) klikšķiniet uz loga “Apskates vietas” vai “Aktīvā atpūta”,
b) izvēlaties, kuru reģionu gribat redzēt,
c) izvēlaties apskates vietu, ieklikšķinot kreisajā pusē pirms tās nosaukuma. Kartē parādīsies ikonas attiecīgajās apskates vietās,
d) lai redzētu visus apskates objektus vietās, kur to ir daudz, ar peles rullīti vai klikšķinot uz + zīmes lapas labajā apakšējā stūrī, pietuviniet karti, līdz parādās atsevišķas ikonas,
e) ja vēlaties šo apskates vietu nosaukumus redzēt saturā, uzklikšķiniet uz bultiņas aiz attiecīgā nosaukuma,
f) ja vēlaties vienlaicīgi kartē redzēt visas konkrētā reģiona apskates vietas, ieklikšķiniet kreisajā pusē pirms “Rādīt visus objektus kartē”.

2. Kartē, uzklikšķinot uz ikonas, atvērsies fotogrāfija ar aprakstu:
a) ritinot uz leju un uzklikšķinot “Lasīt vairāk”, atvēriet pilnu aprakstu un fotogaleriju,
b) uzklikšķinot “Iegūt norādes”, jaunā logā atveriet konkrētās vietas karti,
c) ja no aprakstu daļas vēlaties atgriezties uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

3. Lai saturā atvērtu aprakstu un fotogrāfiju sadaļu,
a) klikšķiniet tieši uz nosaukuma,
b) klikšķiniet uz konkrētās vietas bildes vai “Lasīt vairāk”, lai atvērtu tās pilno aprakstu un galeriju,
c) lai atgrieztos uz karti, klikšķiniet lapas augšējā labajā stūrī “Atgriezties uz karti”.

4. Visām apskates vietām www.redzet.lv mobilajā versijā pieejama googles navigācija.