Āraišu vējdzirnavas ir aptuveni 19 gadsimta vidū Amatas novada Drabešu pagastā celtas vējdzirnavas. Dzirnavas pazīstamas arī kā Drabešu muižas vējdzirnavas, jo sākotnēji tāpat kā Drabešu muiža piederējusi baroniem Blankenhageniem.
Apraksts
Dzirnavas ir klasiskā holandiešu stilā celtas vējdzirnavas ar grozāmo augšējo daļu, ko no dzirnavu pakājes ar īpašu mehānismu varēja pagriezt vēja virzienā. Dzirnavām ir četri stāvi. Trešajā stāvā bija īpaša tvertne – kratītājs, no kura tajā iebērtie graudi nokļuva otrajā stāvā esošajos dzirnakmeņos. Tajos saberztie milti pa gaņģi (speciālu koka skreju) nonāca pirmajā stāvā, kur iebira maisā. Dzirnavās darbojās arī speciāls pacēlājs, ar kuru graudu maisus no pirmā stāva varēja nogādāt trešajā stāvā.
Vēsture
Dzirnavu iespējamais uzcelšanas datums ir 1852. gads, par ko mudina domāt pārbūves laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Tās pieminētas arī 1906. gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. 1921. gadā dzirnavas nonākušas no Krievijas atbraukušā Sturmes īpašumā, kurš tās nopircis no dzirnavnieka Jēkabsona. Sturme dzirnavās malis putraimus, kā arī miltus rupjmaizei un lopbarībai. Malšanas neienesīguma dēļ tolaik vējdzirnavās bijusi arī iekārtota pat neliela klavieru izgatavošanas darbnīca. 1925. gadā dzirnavas iegādājies Kārlis Lībants. 1934. gadā Paulīne Eglīte (Lībanta meita) ar vīru aizgājusi dzīvot uz Cēsīm, bet no 1967. gada atgriezusies atpakaļ uz dzirnavām.
Vējdzirnavas bija pilnīgi izpostītas un tās atjaunotas laikā no 1982. līdz 1984. gadam. Dzirnavu atjaunošana notika pateicoties Gaujas nacionālajam parkam un to vadīja meistars Ādolfs Bitmets, kura dzimtas vīrieši jau 4 paaudzēs bijuši dzirnavnieki. Katru gadu, Jēkaba jeb jaunrudzu maizes dienā (jūlija beigās), Āraišu vējdzirnavu kalnā Gaujas nacionālais parks rīko Maizes dienu.
lv.wikipedia.org
ĀRAIŠU VĒJDZIRNAVAS
Piedāvājums aktuāls: no 1. maija līdz 15. oktobrim.
Darba laiks:
P. – Sv. 10:00 – 18:00.
Ziemas sezonā – slēgts.
Piedāvājums:
Iespēja dzirnavās izsekot grauda pārtapšanai par miltu, pašiem pamalt graudus, izstaigāt visus četrus stāvus un apskatīt dzirnavu mehānismus gida pavadībā.
Piedāvājumā siltas “Dzirnavnieka pusdienas”.
Īpašais piedāvājums apmeklētājiem – katru gadu Jēkaba jeb jaunrudzu maizes svētku dienā izmēģināt graudu malšanu.
Objekta apraksts:
Āraišu vējdzirnavas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19. gs. vidū. Rekonstrukcijas laikā dzirnavu ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Iespējams, tas ir vējdzirnavu celšanas gads. Pēc uzbūves tās ir holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas Latvijas teritorijā celtas pie pilīm un muižām jau kopš 14. gadsimta. Vējdzirnavām ir grozāma “galva”, ko dēvē par “cepuri”. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu “galvu” pagrieza pret vēju.
Vējdzirnavas Drabešu muižā pieminētas arī 1906. gada Rīgā izdotajā Konversācijas vārdnīcā. Tolaik dzirnavās mala putraimus, miltus rupjmaizei un lopbarībai. Vējdzirnavās kādu laiku bijusi iekārtota neliela darbnīca klavieru būvei, jo malšana nav bijusi tik ienesīga. 20. gadsimta otrajā pusē vējdzirnavas bija izpostītas. 1982. – 1984. gadā tās atjaunoja ar Gaujas nacionālā parka atbalstu.
Dzirnavās var aplūkot restaurēto iekārtu, kas izvietota vairākos stāvos.
Kontaktinformācija:
Atrašanās vieta: Āraiši, Drabešu pag., Amatas nov.
Tel.: +37129238208
Facebook: Āraišu vējdzirnavas
amata.lv