Pirmā baznīca šeit celta 1668. gadā kā Alūksnes baznīcas filiāle. 1823. gadā tika iesvētīta pēc F.Zīgeļa projekta celtā mūra baznīca. Padomju vara Zeltiņos 1966. gadā izdzina draudzi no baznīcas ēkas, 1967. gadā nogāza torni un zvanu nodeva metāllūžņos. Ērģeles aizveda uz Lēdurgas baznīcu, altārgleznu – uz Alūksnes baznīcu. Līdz 1985. gadam baznīcas ēku izmantoja kā noliktavu. 1994. gadā draudze pabeidz atjaunot baznīcu. Torni atjaunoja 1995. gadā. Baznīca ir akmens–ķieģeļu mūra garenbūve ar altārdaļai piekļautu sakristeju un celtnes pamatjomā iekļautu torni, ko noslēdz astoņstūris ar barokālu smaili. Lizēnām greznotajās garenfasādēs – taisnstūra logailas ar sīkrūšu logiem. Altārdaļas logus grezno ģeometriska ornamenta vitrāžas.
www.zudusilatvija.lv
Pirmo reizi dokumentos dievnams Zeltiņos pieminēts 1668. gadā kā Alūksnes draudzes sastāvdaļa un atradās netālu no 1683. gadā Ernsta Glika dibinātās skolas. Ziemeļa kara laikā (1700 – 1721) baznīcu un skolu nodedzināja. 1725. gadā nodegušā dievnama vietā uzcēla koka guļbaļķu baznīcu, bet mūsdienās esošā mūra baznīca pēc arhitekta F.Zīgeļa projekta uzcelta 1826. gadā jaunizvēlētā vietā uz neliela pakalniņa netālu no Melnupes.
Padomju varas gados (1967. gadā) baznīcu brutāli izposta – nogāza troni, sadauzīja un metāllūžņos nodeva zvanu, izpostīja iekštelpas, sazāģēja solus un dievnamā iekārtoja minerālmēslu un lopbarības noliktavu.
Zeltiņu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir padomju laikā visvairāk cietusī baznīca Alūksnes novadā.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas draudze, tās priekšnieka Pētera Bebra vadībā uzsāka dievnama atjaunošanu. Pirmais dievkalpojums daļēji atjaunotajā baznīcā notika 1995. gadā, kad grīdas vietā vēl bija tikai smilts, bet 1996. gadā dievnama 170. gada jubilejas svinības notika jau atjaunotā baznīcā. Šobrīd dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī – otrajā un ceturtajā svētdienā.
Baznīcu iespējams apskatīt iepriekš piesakoties pa tālruni +371 28351792.
visitaluksne.lv