Zaubes luterāņu baznīca unikāla ar savu torni un ozolkoka durvīm, kas ir vairāk nekā 350 gadus vecas. Fasādē izvietotas ļoti šauras un augstas logailas, kas atgādina šaujamlūkas.
Zaubē (Jürgensburg, Jaunpils) 16. gadsimta 60. gados Josts Mots uzcēla koka baznīcu bez torņa. 1643. gadā tika uzcelta jauna baznīca bez sakristejas un ar klona grīdu. 1696. gadā landrāts un virskonsistorijas direktors Jaunpils muižas īpašnieks Karls Gustavs fon Mots uzcēla ozolkoka baznīcu. 1854. gadā šeit tika uzcelta un 16. septembrī iesvētīta mūra baznīca ar zemu, padruknu torni, ko noslēdza zema piramidāla smaile. 1911. gadā nojauca veco torni un par Jaunpils muižas īpašnieka Paula Sokolovska līdzekļiem sāka celt tagadējo torni ar augstu smaili. Būvi pabeidza 1913. gadā, tajā pašā gadā arī tika uzbūvētas erģeles.
Zaube veidojusies pie ordeņa pils un tajā bijusi arī kapella, kura celta 1257. gadā, bet pirmā baznīca draudzei celta 1563. gadā no ozola baļķiem, bet pēc citiem avotiem no egles koka. Celtne bijusi bez torņa . Tas uzcelts tikai 1577.gadā . Baznīca atradusies muižas pagalmā.
Pirmo baznīcu pavēlējis celt toreizējais ordeņa kanclers Josts Clod’ts. 1588. gadā viņa dēls licis izrotāt baznīcu pateicībā par savu izglābšanos. Ir ziņas, ka jaunas koka baznīcas ir celtas 1643. un 1696. gadā. Pēdējo cēlis landrāts Carl Gustav von Clod’t. Domājams, ka šo baznīcu savos zīmējumos attēlojis J.K. Broce. Baznīcas zvani lieti 1696. gadā un 1736. gadā.
Mūra baznīca celta 1854. gadā un iesvētīta 19. septembrī. Baznīcā bija 275 sēdvietas. Baznīcas tornis, kuram nav līdzīgu ne Baltijā, ne Zviedrijā, Vilhelma fon Strika projektēts 1911. gadā, uzcelts 1913. gadā. Kara laikā baznīca stipri cietusi, tāpēc pēc kara vajadzēja līdzekļus baznīcas atjaunošanai. Tika atliets jauns zvans un 1926. gadā uzstādīts tornī, kur atrodas arī patreiz. Vajadzēja jaunas ērģeles. Tās pasūtīja Jēkabam Jauģietim, kuru uzskata par otro lietpratīgāko un ražīgāko ērģeļbūvētāju 30. gadu Latvijā. 1934. gada rudenī tās bija gatavas un 14. oktobrī tika iesvētītas. Zaubes ērģeles bija vienas no trim lielākajām Jauģa ērģelēm, bet skanējuma ziņā tās bijušas labākas par pārejām.
Otrā pasaules kara gados Zaubes baznīca pārāk daudz necieta un tā turpināja darboties līdz 1963. gada beigām. Pēdējais dievkalpojums notika 1963. gada ziemassvētkos. Baznīca tika atsavināta un izdemolēta. Logu vitrāžas izsistas, ērģeļu stabules izvazātas, torņa spice kopā ar krustu tika brutāli nolauzta 1969. g. vasarā – aizkabinot trosi aiz krusta un ar traktora palīdzību norauta. Vēlāk uztaisīja tornim nelielu nobeigumu, lai lietus un sniegs netiktu iekšā. Tāds tornis izskatās arī tagad. Baznīcas telpas tika izmantotas kā sporta zāle, vēlāk, kad uzcēla jauno skolu ar sporta zāli, baznīcu izmantoja minerālmēslu uzglabāšanai un pēc tam atdeva rajona patērētāju biedrības savienībai, kura to izmantoja par pārtikas noliktavu.
1991. gada 22. decembrī draudzei tika atdota baznīcas ēka, kura bija nožēlojamā stāvoklī. Caurais jumts bija pamatīgi sabojājis sienas un drausmīgā netīrība, kas valdīja pārtikas noliktavā , vispār nav aprakstāma. Ziemassvētku dievkalpojums notika izmazgātās telpās.
1997. gadā baznīcai tika uzlikts jauns jumts. 1998. gadā izremontētas sienas. 2002. gadā draudze atguva arī mācītājmuižas ēkas un beidzot kļuva par pilntiesīgiem saimniekiem savos īpašumos.
2000. gada oktobrī kāda dāņu sabiedriska organizācija atveda un uzdāvināja baznīcas iekārtu (solus, altārgaldu, altāra sētiņu un elektriskās ērģeles, paklājus) no kādas baznīcas Dānijā, kura lēnām tiek ieskalota jūrā.
Baznīcas ozolkoka durvis ir gatavotas baznīcai kuru cēla 1643. gadā, tā kā tās ir vairāk kā 350 gadu vecas. Pie baznīcas 2007. gadā atklāja akmens zīmi par godu pirmās kapellas uzcelšanas 750. gadadienai un kristietības pirmsākumiem Zaubē.
zaubesbaznica.lv