1753. gadā barons Miķelis Riks sāka celt pašreizējo Viļānu mūra baznīcas un klostera ansambli. Baznīcā tās pirmsākumā bija 9 altāri, un tā bija viena no skaistākajām un greznākajām baznīcām Latgalē.
Līdz mūsdienām ir saglabājies muižkunga Miķeļa Rika 1777. gada 18. novembrī sastādītā un parakstītā Viļānu baznīcas un klostera fundācijas dokumenta noraksts.
Baznīcas centrālo altāri grezno astoņas korintiešu ordera kolonnas, virs kurām arhitrāvā uzraksts Quis ut Deus (latviski – „Kas ir kā Dievs”). Kreisajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris, labajā – Jēzus Kristus ciešanu altāris, kurā ievietots 18. gs. izgatavotais koka krucifikss, kuram piedēvētas brīnumdarītāja spējas.
Daudzās pateicības votas liecina par medicīniski neizskaidrojamām dziedināšanām un brīnumiem. Viļānu baznīca un tās apkārtne mūsdienās ir kļuvusi par ievērojamu svētceļojuma vietu.
Bez atjaunotā dievnama iespējams apskatīt Sveču kapelu, sv. Terēzes no Bērna Jēzus kapelas un rožu dārzu, kapelu veltītu dvēselēm šķīstītavā, baznīcas pagrabus ar kapelu veltītu nedzimušajiem bērniem, Krustaceļu, kā arī krusta kapelu, Fatimas Dievmātes godam veltīto grotu ar Fatimas ganiņu skulptūrām, Rožukroņa dārzu ar svētā bīskapa Meinarda – Latvijas pirmā misionāra skulptūru, draudzes aizbildņa sv. Erceņģeļa Miķeļa skulptūru. Lai apskatītu visus šos iepriekš uzskaitītos objektus, iepriekš jāpiesakās pie baznīcas gida.
+371 26572230
vilanubaznica@inbox.lv
www.vilanubaznica.lv
latgale.travel
Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rēzeknes novada Viļānu pilsētā, Kultūras laukumā 6a. Dievnams kopā ar darbojošu klosteri ir viens no retajiem 18. gadsimta šāda veida baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā.
Vēsture
1752. gadā Viļānu muižnieks Miķelis Riks uzaicināja bernardiešu mūkus, kuri ar muižnieka atbalstu Viļānos uzcēla klosteri un baznīcu. Dievnama, klostera un mūku uzturēšanai bija piešķirta Juriņu forvaļka jeb pusmuiža. Bernardiešiem vajadzēja apkalpot arī vairākas apkārtējās baznīcas un kapelas, kas tajā laikā bija uzceltas muižnieka Rika īpašumos – Baltiņā jeb Rikovā, Strūžānos, Gaigalavā jeb Bikovā, Dricānos un Piltenē. 1777. gadā Viļānu baznīcu Mogiļevas pirmais lietuviešu katoļu arhibīskaps Staņislavs Sestžencevičs-Bohušs konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam. Krievijas valdība klosteri slēdza, savu darbību tas atjaunoja tikai 1924. gadā. Otrā pasaules kara laikā baznīcai sagrāva torņus un uzspridzināja klosteri, taču pēc kara dievnamu un klostera ēku atjaunoja. 2011. gadā pie klostera tika atklāts Rožukroņa dārzs ar Latvijas pirmā misionāra Svētā Meinarda skulptūru un atklāta baznīcas patrona, Erceņģeļa Miķeļa skulptūra. Baznīcas dārzā ir ierīkots rožu dārzs.
Tehniska informācija
Viļānu baznīca ir baroka stila ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Baznīca, neskaitot presbitēriju un priekštelpas, ir 25 metrus gara un 15 metrus plata. Lietošanas kārtībā ir ērģeles un fisharmonijs.
Apkārt baznīcai un klosterim ir dārzs, ko ietver mūra žogs. Dārzā ir mariāņu tēvu apbedījumu vieta, baznīcas pagraba velvēs ir bernardiešu mūku apbedījumi un Miķeļa Rika piemiņas vieta. Baznīca un klosteris ir savienoti ar vienstāva pāreju.
Interjers
Dievnamā atrodas vairāki valsts nozīmes glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi. Baznīcā ir tradicionāli trīs altāri. Centrālo altāri veido astoņas korintiešu ordera kolonnas, virs kurām arhitrāvā ir uzrakstīts "Quis ut Deus" ("Kas ir Dievs"). Labajā jomā atrodas Jēzus ciešanu altāris, kurā ir ievietots 18. gadsimtā izgatavotais koka krucifikss, kam piedēvē brīnumainas spējas, kā arī pateicības votas. Kreisajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris. Aplūkojama ir Fatimas Dievmātes godam veltītā grota ar Fatimas ganiņu skulptūrām. Baznīcā atrodas Svētās Terēzes no Bērna Jēzus kapela, krusta kapela, Sveču kapela, kapela veltīta dvēselēm šķīstītavā, pagraba velvēs ir kapela nedzimušajiem bērniem.
Papildinājums. 1. 1753. gadā Miķelis Riks iesāka celt Viļānu baznīcu un klosteri, baznīcā izveidojot 9 altārus. Diemžēl 1922. gada ugunsgrēka laikā sadega gandrīz viss baznīcas koka aprīkojums, tanī skaitā arī koka altāri. pēc 90 gadiem – 2012. gadā, svinot baznīcas konsekrācijas 235. gadu jubileju, tika atjaunoti sv. Jāzepa, sv. Annas, sv. Agates un sv. Monikas altāri. Baznīcā atkal var redzēt visus 9 altārus, kādi tie bija kopš baznīcas celtniecības sākumiem. Tātad baznīcā ir 9 altāri, nevis 3. 2. sv. Terēzes kapela atrodas nevis baznīcā, bet klostera dārzā. 3. turpretī baznīcas pagrabos – krustaceļš nodomā par nedzimušajiem bērniem, kapella nodomā par nedzimušajiem bērniem, Miķeļa Rika piemiņas vieta un krusta kapella.
lv.wikipedia.org