Ugālē, 27 km no Ventspils, pie Rīgas – Ventspils šosejas, atrodas izcils arhitektūras un mākslas piemineklis – 17. gs. beigās celtā Ugāles luterāņu baznīca. Ugāles luterāņu baznīcas mūra ēka celta 1694–97. gadā. Kurzemes novadam raksturīgs dievnams ar masīvu torni un altārgalā piebūvētu sakristeju. Baroka stila interjers ar smalkiem kokgriezumiem. Ugāles baznīcas ērģeles (1699.–1701.) ir vecākās Latvijā.
Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 10:00
Baznīcas atslēgas atrodas pie Rudītes Gailītes mob. 29946570
Sandra Leigute
LELB Ugāles draudzes priekšniece
Mācītājmuiža, Ugāle, Ugāles pag., Ventspils nov., LV 3615
Mob. 22113594
sandrale@inbox.lv
Vēsture
Ugāles baznīcas cēlājs ir toreizējais muižas īpašnieks Johans Bērs (1661.–1707.), pēc kura iniciatīvas jau 1693. gadā sākās priekšdarbi vērienīga mūra dievnama būvei. Baznīcas celtniecība sākās 1694. un tika pabeigta 1697. gadā. Pēc fon Bēru dzimtas arhīvā atrastajām ziņām var secināt, ka baznīcas tapšanā ievērojama loma bijusi celtniecības vadītājam Joahimam Šeinekam.
Viņš ir radījis Kurzemes baroka dievnamiem raksturīgu vientelpas būvi, kurā plaša draudzes telpa ir vienmērīgi sapludināta kopā ar trapecveida altārdaļu. Namdara pienākumus uzņēmies galdnieks Heinrihsens. Draudzes telpu sedz mūrēta mucas velve, kas nodrošina lielisku akustiku un rada iespaidīgas, plašas un gaišas zāles iespaidu. Griestu velves jo īpaši greznas dara apmetumā atdarinātās diagonālribas. Iekļūt baznīcā iespējams ejot cauri triumfa arkai līdzīgai durvju ailai dievnama rietumu gala sienai piebūvēta torņa korpusa pamatā. Torņa sānos atsevišķa ieeja un kāpņu tornis ved pie ērģelēm un zvana. Līdzenajā Ugāles ainavā baznīcu pa lielu gabalu pamanāmu dara tās augstā torņa smaile un stāvais divslīpņu jumts ar sarkanu dakstiņu klājumu. Baznīcas ziemeļu puses sienai piebūvētā nelielā sakristeja ar vējtveri nodrošina mācītājam ērtu telpu ļaužu pieņemšanai.
Ērģeles
Ugāles baznīcas ērģeles (1699.–1701.) ir vecākās Latvijā.
Ugāles baznīcas interjerā ērģeles ir viens no oriģinālākajiem un vērtīgākajiem inventāra priekšmetiem. Instruments atrodas četru koka kolonnu balstītā balkonā virs ieejas baznīcā un aizņem visu draudzes telpas gala sienu. Neparasts ir ērģeļu izskats. Ne vienu, ne arī otru iekārtas priekšmetu nav skārusi krāsotāja ota un katrs baznīcas apmeklētājs var apbrīnot no iedzeltena liepas koka izgatavoto balkonu un instrumenta fasādi. Lielais mēris 1710.–1711. gadā aizrāva nebūtībā lielāko daļu Kurzemes iedzīvotāju – gan mākslinieku, gan vienkāršo cilvēku un uz vairākiem gadu desmitiem hercogistes saimnieciskajā dzīvē iestājās apsīkums. Ērģeles palika nenokrāsotas un tā šī instrumenta kokgriezumi mūsdienās kalpo par unikālu paraugu galdnieka un kokgriezēja darba tehnikas un meistarības izziņai.
www.ventspilsnovads.lv