Sāpju Dievmātes baznīca atrodas pašā pilsētas centrā, tā celta pēc vietējā arhitekta Pāvila Pavlova projekta un iesvētīta 1937. gadā. Interesanti, ka dievnama būvniecībā iesaistījās draudzes brīvprātīgie, kuri uz vietas apstrādāja un izgatavoja lielu daļu materiālu.
Interjera galvenie elementi ir trīs altāri. Centrālais altāris veltīts Dievmātes godam. Labajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris. Altāra gleznā attēlota mīlestības un žēlastības pilnā Jēzus Sirds. Savukārt kreisajā pusē atrodas Sv. Antona altāris, uz tā – altārglezna.
visit.rezekne.lv
Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca atrodas Rēzeknē – pašā pilsētas centrā iepretim piemineklim "Vienoti Latvijai" – Baznīcas ielas un Atbrīvošanas alejas stūrī, Atbrīvošanas alejā 89. Tas ir jaunākais dievnams Rēzeknes pilsētā. Tā ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes–Aglonas diecēzes draudzes baznīca un veltīta Sāpju Dievmātes godam. Baznīcas dārzā ir uzstādīta Fatimas Dievmātes skulptūra.
Vēsture
Baznīcas celtniecība uzsākta 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova projekta uz zemes gabala, ko Dricānu prāvesta Jāzepa Vojcehovska māsa Ludvika Vojcehovska savā testamentā novēlēja mariāņu kongregācijas tēviem. Pirms tam, 1934. gadā, Rēzeknē kā rektorātu nodibināja Sāpju Dievmātes draudzi. Baznīcas teritorijā esošās ēkas tika apsaimniekotas jau kopš 1932. gada, kad šeit tika nodibināts otrs mariāņu klosteris Latvijā. Baznīcas būvdarbu vadītājs bija mariāņu kongregācijas tēvs Juris Kārkle, bet logu projekta autors bija Jānis Jaškovičs (vēlākais mariāņu kongregācijas pārstāvis, kas tolaik vēl mācījās ģimnāzijā). Kā minēts liecībās par baznīcas celtniecību, lielākā daļa būvdarbu tika veikta brīvprātīgi iesaistot draudzes locekļus. Daudzi materiāla apstrādes un sagataves darbi tika veikti uz vietas, piemēram, gatavotas pārsedzes sijas un brusas. 1937. gada 6. decembrī baznīcu svinīgi iesvētīja Latvijas mariāņu kongregācijas priors Benedikts Skrinda.
Arhitektūra
Baznīca celta neoromānikas stilā. Tā ir halles tipa celtne ar katoļu baznīcām raksturīgajiem diviem torņiem un akcentētu ieejas daļu. Fasādes risinājumos izmantoti pseidoromānikas dekora un konstruktīvie elementi. Baznīca vizuāli ļoti līdzinās Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcai un līdzīgi romānikas stila elementi un baznīcas arhitektoniskie apjomi saskatāmi arī Stirnienes Sv. Laurencija Romas katoļu baznīcas eksterjerā. Baznīcas garums ir 25 metri, bet platums – 12 m un tās divu torņu smailes ar krustiem paceļas 27 metru augstumā virs zemes. Baznīcai ir trīs jomi – centrālais un divi malējie, kurus no centrālā atdala balsta funkcijas pildošās četrstūrveida kolonnas. Altārtelpu noslēdz pusapaļa apsīda. Interjera galvenie elementi ir trīs altāri. Galvenais altāris veltīts Dievmātes godam, kura centrā atrodas 20. gadsimta sākumā gleznota svētbilde, kurā attēlota Jēzus upurēšana templī. Svētbildē redzams Simeons ar Jēzus bērniņu rokās, Jaunava Marija un Jāzeps. Saskaņā ar Lūkas evaņģēliju, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Viņš paņēma Bērnu savās rokās, slavēja Dievu un sacīja: "Manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai!" (Lk 2, 25–32). Divos sānu altāros ir svētbildes, kas veltītas Jēzus sirds, Dievmātes sirds un Svētā Jāzepa godam. Pusapaļās apsīdas pilastru priekšā novietotas Sv. Jāzepa un Sv. Terēzes no Bērna Jēzus skulptūras.
lv.wikipedia.org