Saulainā laikā spilgti baltā celtne, kas atrodas ciema dienviddaļā, pamanāma jau pa lielāku gabalu.
Pirmo koka baznīcu Sv. Pētera un Pāvila godam šeit 1759. g. uzcēla jezuīti. Mūsdienās redzamā baznīca ir tapusi gandrīz pusotru gadsimtu vēlāk – 1893. g. Dievnams no iekšpuses apskatāms dievkalpojuma laikā. Baznīcas dārzā apbedīts lietuviešu izcelsmes garīdznieks un koktēlnieks Antons Rimovičs (1865. – 1933.). Iepretim baznīcai atrodas draudzes nams.
+371 26110935
visit.jekabpils.lv
Rubeņu Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagasta centrā Rubeņos.
Vēsture
Rubeņu pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko cēluši jezuīti 1759. gadā Svēto Pētera un Pāvila godam. Tas atradies Rubeņu vecajā kapsētā, no tagadējās baznīcas gala durvīm labajā pusē aiz žoga. Baznīca bijusi Bebrenes draudzes filiāle, lai gan pie tās pastāvīgi dzīvojuši priesteri. Pēc mūra dievnama uzcelšanas veco koka baznīcu nojauca un no iegūtajiem būvmateriāliem uzcēla nelielu kapelu draudzes kapos.
Pašreizējo akmens mūra baznīcu uzcēla prāvesta Ādama Dobkieviča vadībā 1893. gadā arī uz senajiem kapiem, tikai pa kreisi no vecās koka baznīcas. Poļu izcelsmes prāvests Dobkievičs, kuru par priesteri virzījusi un finansiāli atbalstījusi kāda turīga radiniece Pēterpilī, Rubeņu draudzē kalpojis no 1884. līdz 1908. gadam. Pieminētā radiniece arī iedevusi prāvestam līdzekļus jauna dievnama celšanai Rubeņos. Tam plānu izstrādājis būvinženieris no Polijas, bet būvmateriālus topošajai celtnei pieveduši draudzes locekļi, par ko prāvests labi maksājis. Būvniecību pārzinājis darbu vadītājs, kura nevīžības dēļ sagāzusies viena uzceltā siena, tāpēc viņš tika atlaists, vietā paņemot citu. Pēc dievnama uzcelšanas vēl esot pāri palikusi labdares dotā nauda, kas glabājusies sakristejā. Pēc Dobkieviča nāves nauda pazudusi. No 1932. līdz 1933. gadam dievnama prāvests bijis slavenais kokgriezējs Antons Rimovičs, kurš bija izveidojis baznīcas dārzā četras stūra kapelas Vissvētākā Sakramenta procesijas dienām, divus biktskrēslus, koka rāmjus un tēlus Krustaceļam (līdzīgus meistars izgatavojis arī Pustiņas baznīcā), kā arī izlējis no cementa figūras baznīcas dārzam un kapu vārtiem. Pēc Rimoviča nāves aptuveni 300 viņa mākslas darbi tika aizvesti uz Šauļu muzeju.
Eksterjers
Baznīca ir mūra celtne, būvēta krusta veidā, 30 metrus gara, 17 metrus plata ēka ar vienu torni un skārda jumtu. No ārpuses apmesta un krāsota, mūrus atbalsta daudzi piloni. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs ar lieliem vārtiem fasādē. Dārzā atrodas prāvesta Andžāna uzceltā plebānija un saimniecības ēkas. Šeit, dārzā arī apbedīti priesteri, tāpēc redzamas prāvestu Ādama Dobkieviča un Antona Rimoviča kapu vietas.
Interjers
Tā ir trīs navu telpa ar koka grīdu un griestiem, kas segti līmeniski. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz diviem pīlāriem, tajās ir ērģeles. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitērijā pie sienām redzamas četras evaņģēlistu gleznas. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais ir mūra altāris ar koka virsbūvi, tas atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir glezna "Kristus Olīvu dārzā", bet virs tās Svētā Miķeļa glezna. Abos altāra sānos ir mākslinieces Balules izveidotie eņģeļu tēli. Abi sānu altāri bagātīgi rotāti kokgriezumiem. Labās puses altārī ir Svētā Pētera, bet kreisajā – Svētās Ģimenes glezna. Aplūkojama ir kancele, četri feretroni, no kuriem trīs ir ļoti seni. Īpatnējs ir kokā griezts kristību trauks, ko tā pamatā tur trīs eņģeļu figūras, bet virsējā daļā atrodas Pestītāja Kristīšanas Jordānā tēli.
lv.wikipedia.org