[193-] www.zudusilatvija.lv Rojas evaņģēliski luteriskā baznīca celta 17. gadsimtā, sākotnēji bijusi no koka. Gadsimtu gaitā baznīca pārdzīvojusi vairākas pārmaiņas – 1854. gadā tai tika uzcelts augsts akmens mūra tornis, 1878. gadā ar Lubezeres muižas īpašnieka Artūra fon Hāna un viņas sievas Eiženijas gādību tā pārbūvēta par akmens mūra baznīcu. Pirmā pasaules kara laikā baznīcas torni iznīcināja, tas atjaunots 1992. gadā. Gadskaitļi "1854" un "1992" tornī liecina par baznīcas pārbūvēm.
www.zudusilatvija.lv
Dievkalpojumi Rojas ev. lut. baznīcā notiek katru svētdienu plkst. 13:00
Mācītājs Juris Veidenieks,
+371 28696529;
veidenieks@inbox.lv
Mācītāja pieņemšana: mēneša pirmajā sestdienā no plkst. 17:00 līdz 18:00 Draudzes namā – Saules ielā 4, Rojā, vai iepriekš vienojoties pa tālr. +371 28696529;
Draudzes priekšniece Maija Zembaha; kontakttālrunis:
+371 26469132
maijazembaha@inbox.lv
Rojas luterāņu baznīca celta 17. gs. (1644.–1646. g.) no koka. Tā atradās uz bijušās Lubezeres muižas zemes, Lubezeres muižas īpašnieks bija arī draudzes priekšnieks.
1854. gadā tai piebūvēja augstu, slaidu akmens mūra torni. 1878. gadā pēc ugunsgrēka ar Lubezeres muižas īpašnieka barona Artura fon Hāna un viņa sievas Eiženijas gādību baznīcu pārbūvēja par akmens mūra ēku. Saglabājušās baznīcas iekšdurvis, kas nedaudz paplašinātas. Vēsturiskajam notikumam par godu pie galvenās ieejas ( kreisajā pusē augšā ) sienā iemūrēja granīta plāksni ar tekstu un gadskaitli. Jauno baznīcas ēku iesvētīja 1878. gada 29. oktobrī.
Altārgleznu "Kristus un Pēteris uz ezera" gleznojusi barona Artura fon Hāna meita 1890. gadā pēc R. Rihtera gleznas orģināla.
Pirmā Pasaules kara laikā 1916. gadā krievu karakuģis "SLAVA" baznīcu sapostīja, artilērijas lādiņa šķemba trāpīja arī altārgleznai, to cauršāva un iestrēga. 2004. gadā altārgleznu restaurēja, šķembu izņēma – tā glabājas Rojas muzejā. Atjaunošanas darbi ar Baznīcas Virsvaldes finansiālu atbalstu notika no 1923. gada oktobra līdz 1924. gada decembrim. Atjaunoto baznīcu iesvētīja Piltenes prāvests E. Šillings 1924. gada 4. decembrī.
Acīmredzot arī ērģeles bija gājušas bojā, jo 1925. gada 28. jūlijā Rojas ev. lut. draudzes padome griezās "ar pazemīgu lūgumu " pie Iekšlietu Ministrijas ( pēc Baznīcas Virsvaldes norādījuma) piešķirt Rojas ev. lut. draudzei pabalstu ērģeļu iegādei 1000 latu apmērā (lūgumu noraidīja).
Ap 1925. gadu Rojas baznīca iegūst Jēkabpils ērģeļmeistara Mārtiņa Krēsliņa 1883. gadā būvētās ērģeles ( Op. 21.) no kādas skolas pie Ventspils. Iespējams, ka tā bijusi Sarkanmuižas skola, jo uz dažām ērģeļu stabulēm ir uzraksts Rothaus. Šīs ērģeles uz Rojas baznīcu nogādā ērģeļu un harmoniju būvētājs Jānis Grosbarts (1866.-1947.), kurš dzimis Ģipkas "Spēlmaņos". Viņš arī pārbūvējis instrumentu no 4 uz 7 reģistriem.
20. gs. 30–to gadu sākumā baznīcā notiek vērienīgi remontdarbi. Par draudzes saziedotiem līdzekļiem tiek iegādāts sveču kroņlukturis (pēc dažām pazīmēm 18. gs.).
Otrā Pasaules kara laikā 1944. gada rudenī vācu karavīri torni nojauca, lai tas nekļūst par orientieri Padomju Armijas flotes karakuģiem. 1945. gada pavasarī tie devušies ceļā ar uzdevumu iznīcināt Rojas ciemu, kur atradies daudz munīcijas, bet, uzsākot apšaudi, nav atraduši baznīcas torni, tāpēc devušies tālāk uz Kolkas pusi. Tā Roja palikusi neskarta.
Padomju laikā komunisti neļāva torni atjaunot, draudze tikai uzlika jumtiņu. Torņa atjaunošanu uzsāka 1991. gada decembrī. Ar z/k "Banga", Rojas ZKR, kopsaimniecības "Rojupe" un Rojas Izpildu Komitejas atbalstu tas tika paveikts, atjaunoto 12,7 m augsto torni (sākotnēji gan tornis bijis daudz augstāks) un visu izremontēto Rojas baznīcu iesvētīja 1992. gada 9. augustā arhibīskaps Jānis Gailītis.
Pēdējā ērģeļu restaurācija veikta Ugāles ērģeļbūves darbnīcā ērģeļmeistara un mācītāja Jāņa Kalniņa vadībā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu 2006.– 2007. gadā.
20. gs. 90–tajos gados sveču kroņlukturis tika pārveidots par elektrisko. 2011. gadā par Hipotēku bankas projektu konkursa "Mēs paši" iegūtajiem līdzekļiem kroņluktura restaurāciju un kapitālo remontu veica Egils Mūrnieks.
2011. gadā un 2013. gadā ar Rojas novada domes finansiālu atbalstu nomainīta dēļu grīda, atjaunotas sienas.
2011. gadā ar VKKF atbalstu realizēts "Lietusūdens novadīšanas projekts Rojas baznīcai pieguļošā teritorijā". Nomainīta elektroinstalācija visā baznīcā.
2015. gadā restaurēts retabls.
2016. gada pavasarī izgatavots jauns altārgalds. To darināja Latvijas Amatniecības kameras I. Baņķa meistardarbnīcas "Zeļļi" absolvents Raimonds Blāze kā diplomdarbu. Jauno altārgaldu iesvētīja LELB Liepājas diecēzes bīskaps P. Brūvers 2016. gada 5. jūnijā.
Rojas baznīcas darbība nekad nav bijusi pārtraukta, dievkalpojumi notikuši visos laikos.
roja.lv