Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Rīgas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Latvijas Romas katoļu baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atrodas Augusta Deglava ielā 63.
Baznīcas celtniecība tikusi uzsākta 2000. gadā, bija plānots, ka tās celtniecība tiks pabeigta 2003. gadā, tomēr termiņš vairākas reizes ticis pārcelts, celtniecība tika pabeigta 2006. gadā. Ēkas projekta autori ir Uģis Šēnbergs, Vita Balode, Zigurds Greivulis, Zigmars Jauja, Edmunds Rimkus un Māra Šēnberga. Šī ir pirmā uzceltā katoļu baznīca Rīgā pēdējo 50 gadu laikā.
Baznīcā esošā altārglezna, kuras autors ir Ēriks Pudzēns, ir viena no vislielākajām Latvijā.
lv.wikipedia.org
Baznīca atrodas A. Deglava ielā 63. Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir pirmais jaunais katoļu dievnams Rīgā, kas uzcelts pēc vairāk kā piecdesmit gadu pārtraukuma.
Vissvētākās trīsvienības Romas katoļu baznīcas būvniecība tika uzsākta 2000. gadā par godu Kristus piedzimšanai, bet pabeigta 2006. gadā.
Baznīcai ir neliels priekšlaukums, tas vienmēr būs saules pieliets, jo ir atvērts pret dienvidiem. Baznīcai ir kantaina forma, kas sasaucas ar blakus esošās jaunās arhitektūras vienkāršību. Baznīcas spirālveidīgi augšup kāpjošās slīpās jumta plaknes veido vienu no jaunajiem Purvciema lokālā centra silueta papildinājumiem. Ēkas vertikālo dominanti veido augsts tornis ar zeltītu metāla krustu. Ēkas ārsienām ir māla tonī krāsots apmetums. Jumta skārdam spirālveida gofrējums.
Visas slīpnes un vertikāles tiecas augšup uz debesīm, ēkai tikpat kā nav horizontālo līniju. Baznīcas ideja ir plūstoša, augšupejoša telpa. To izveido gaisma no augšas. Lieli trīsstūrveida logi atrodas zāles augšējā daļā pie griestiem. Tieša, dabīgā logu gaisma mijās ar izkliedētu, kas atstarojās platās palodzēs un izgaismo centrālā joma griestus. Tā rada apmeklētājā lidojuma, augšup tiekšanās sajūtu. Tas panākts ar sienu, griestu neskaitāmām, spirālveidīgi augšup kāpjošām, savstarpēji nesaistītām plaknēm, kā arī iekšējo uzejas pandusu, kas ved no pirmā stāva uz otro, no otrā stāva uz trešo, uz baznīcas centrālo jomu. Baznīcas sānu joms sākās pirmā stāva ieejas vestibilā un ved augšup kā slīpa plakne.
Altāris ir augšupejošā gājiena galā. Tas ir asimetrisks, centrālā joma augstākajā daļā. Altāra spilgtākais elements ir milzīga eļļas glezna 6 m plata un 10 m augsta. Aiz tās atrodas divas sakristejas. Virs sānu altāra uz balkona atrodas ērģeles un vieta korim. Uzeja uz trešo stāvu, uz balkonu sākās kā slīpa plakne zāles priekšējā daļā. Torņa augšējā daļā ir iebūvēti zvani.
Baznīcas zāle ar 312 vietām atrodas 2.stāvā. Zālei ir 8 m plats centrālais joms un 4,6 m plati sānu jomi. Baznīcas zāles centrālā joma augstākās daļas augstums ir 11,80 metri. Uz balkoniem ir 82 vietas. Solus zālē plānots izvietot trijās asimetriskās joslās. Blakus aizmugurējam solam ir abi biktskrēsli.
Ēkas zemes stāva līmenī ir baznīcas ieejas vestibils, katehētu zāle, priesteru dzīvokļi, grāmatu galds un draudzes sanāksmju telpas.
Pasūtītājs ir Romas katoļu baznīcas Rīgas Metropolija – kardināls Jānis Pujats. Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcas Rīgā tehnisko projektu 2000. g. ir izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" – arhitekti Uģis Šēnbergs, Vita Balode, Zigurds Greivulis, Zigmars Jauja, Edmunds Rimkus un Māra Šēnberga. Būvkonstrukciju projektu izstrādāja SIA "BKB". Būvniecību veica būvfirmas – SIA"Irbe" un SIA"Brasla 98". Baznīcas iekštelpas projektēja – SIA “Uģis Šēnbergs, arhitekts”, bet altārgleznu gleznoja mākslinieks Ēriks Pudzēns.
www.citariga.lv