Rīgas Svētā Pētera baznīca (vācu: Petrikirche) ir augstākā Rīgas baznīca, kā arī ievērojams gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Svētā Pētera baznīca Atrodas Vecrīgā, Skārņu ielā 19. Uzcelta 1209. gadā, bet no 13. gadsimta saglabājušās tagadējās ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā. Līdz 1524. gadam tas bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, bet no 1526. līdz 1940. gadam bija Rīgas luterāņu Sv. Pētera vācu draudzes dievnams, kopš 1991. gada Pētera baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas Rīgas Sv. Pētera draudzes luterāņu dievnams.
lv.wikipedia.org
Sv. Pētera baznīca Skārņu ielā 19 ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas 1997. gada 4. decembrī iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Te esat aicināti baudīt mākslas izstādes un koncertus, kā arī no baznīcas torņa vērot elpu aizraujošu skatu uz Rīgas pilsētas panorāmu – viduslaiku un moderno Rīgu, Daugavas upi ar plašo ostu un Rīgas jūras līci.
Baznīcas ēka
Svētā Pētera baznīca uzcelta 1209. gadā, taču šobrīd saglabājušās tikai ēkas sānu jomu ārsienas un daži pīlāri interjerā. Sākotnēji tā bija neliela halles tipa telpa ar trim vienāda augstuma un platuma jomiem, iespējams, ar savrup stāvošu zvanu torni. Tagadējā trīsjomu bazilika radusies pārbūvju rezultātā 15. gadsimtā.
Baznīcas zāle atstāj grandiozu iespaidu - vidusjoma augstums sasniedz 30 m. Altāra daļā ar piecu kapelu vainagu spilgti izpaužas gotikas vertikālisms un smalkais profilējums.
1997. gadā Rīgas Svētā Pētera baznīcu iekļāva UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Pēterbaznīcas tornis
Vairāk nekā 130 m augsto gotisko torni pabeidza celt 15. gadsimta beigās, bet jau 1666. gadā tas sagāzās. 1690. gadā tika uzcelts jauns tornis baroka stilā, ar vairākiem kupoliem un galerijām, kurš savā laikā bija visaugstākā koka konstrukcija pasaulē. 1721. gadā baznīcas tornī iespēra zibens, un tas nodega. Pēc Krievijas cara Pētera I pavēles torni atjaunoja iepriekšējā izskatā. 2. pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta un tornis nodega.
1967. gadā sākās torņa rekonstrukcija. Atšķirībā no iepriekšējiem torņiem, tam tika izbūvēta metāla konstrukcija ar liftu, lai galerijas varētu izmantot par skatu platformām. Tornis ir 123,25 m augsts, kurā apmeklētājus paceļ līdz otrajai galerijai 72 m augstumā.
www.latvia.travel/lv
Skārņu iela 19, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67037861
Epasts: ginta.leikarte@riga.lv
Darba laiks:
1 Maijs - 31 Aug
Otrdiena - Sestdiena 10:00 - 19:00
Svētdiena 12:00 - 19:00
1 Sep - 30 Apr
Otrdiena - Sestdiena 10:00 - 18:00
Svētdiena 12:00 - 18:00
[192-] www.zudusilatvija.lv 13. gadsimtā – Rīgas Sv. Pētera baznīca pirmo reizi dokumentos minēta 1209. gadā. Tā bija neliela halles tipa trīsjomu ēka ar savrup stāvošu torni.
14. gadsimtā tornī iekārto pirmo publisko pulksteni.
15. gadsimtā pārbūvju rezultātā veidojusies tagadējā bazilika, kad pēc Rostokas būvmeistara Johana Rumešotela projekta uzcēla altāra daļas apsīdas kapelu vainagu dižgotikas stilā. Būvdarbus pilnībā pabeidza, uzceļot torni ar astoņu šķautņu smaili. Ar to noslēdzās būvdarbi, kas Sv.Pētera baznīcu pārveidoja pilnīgi jaunā celtnē.
16. gadsimtā sākās reformācijas kustība un tai sekojošie „bilžu grautiņi”, kuros iznīcināja rātes, melngalvju u.c. sabiedrību altārus un lielāko daļu baznīcas iekārtas. Baznīca no kulta celtnes pamazām pārvērtās par tās šķiras varenības simbolu, kas turēja politisko un ekonomisko varu.
16. gadsimta pirmajā pusē pēc vēsturnieku pieņēmuma pie ziemeļu sienas starp kontrforsiem iebūvēja lielo sakristeju, kuru vēlāk dēvēja par Līgavas kapelu.
Sv. Pētera baznīcas tornis tika iezīmēts Rīgas panorāmas vecākajā grafiskajā attēlā, kas tika iespiests Sebastjana Minstera (S.Münter) izdotajā „Kosmogrāfijā”.
17. gadsimtā Niklasa Mollina grāmatspiestuvē no vara grebuma iespiestajā panorāmā redzams baznīcas tornis, kas 1666.gadā sabruka. Baznīcas atjaunošanu uzsāka pilsētas dienestā esošais holandietis Jakobs Jostens. Pēc 1677. gada ugunsgrēka darbu vadību uzņēmās Elzasā dzimušais Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū (R. Bindenschu).
1690. gadā svinīgi atklāja baznīcas jauno torni, veidotu baroka arhitektūras formās ar vairākiem kupoliem un galerijām. Tas kļuva par augstāko koka konstrukciju Eiropā, iespējams pasaulē. Vienlaicīgi pilsētas būvmeistars izveidoja ēkas rietumu fasādi ar trim krāšņiem akmens portāliem.
Rīgas torņu saimē Sv.Pētera baznīcas 148 Rīgas pēdas augstais tornis ieņēma goda vietu 175 gadus.
18. gadsimtā Sv.Pētera baznīca bija kā vienots baroka paraugs Rīgas sakrālajā arhitektūrā līdz 1721. gada 10. maijā zibens izraisītais ugunsgrēks iznīcināja baznīcu. Atjaunot torņa smaili 1743. gadā uzņēmās Rīgā dzimušais namdaru meistars Johans Vilberns (J.Wülbern). Meistars, ceļot torni, izdarīja nozīmīgas silueta un konstruktīvā risinājuma korekcijas.
Rīgas rātes rūpe – pilsētas pulkstenis baznīcas tornī sāka rādīt laiku un iezvanīt pilnas stundas.
19. gadsimtā baznīcā Baltijas vācu arhitekts Johans Daniels Felsko veica vairākas pārbūves. Baznīcā uzstādīja pēc arhitekta Kristofera Hāberlanda projekta Itālijā izgatavoto marmora kanceli. Pēc Ķelnes Doma arhitekta Vincenta Štaca (W.Staz) skicēm uzstādīja jaunu altāri, kura altārgleznu darināja gleznotājs Eduards Šteinle (E.Steinle) no Frankfurtes pie Mainas. 1859. gadā pēc arhitekta Kristofera Hāberlanda skicēm baznīcā iebūvēja Kopenhāgenā izgatavotas čuguna krāsnis un ierīkoja gāzes apgaismojumu. Astoņdesmitajos gados pilsētas arhitekta Reinholda Šmelinga (R. Schmeling) vadībā pārveidoja interjeru un viņš bija firmas „E.F.Walker und Co” ērģeļu prospekta autors. Dienvidu sānjoma logos ielika vitrāžas.
Augošā kapitālisma apstākļos veidojās pilsētas buržuāzija, baznīca zaudēja savu nozīmi kā valdošās šķiras pārstāvētāja un sabruka arī pilsētas feodālā pārvalde.
20. gadsimtā Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 29. jūnijā Svētā Pētera baznīca tika nopostīta: nodega tornis, jumts, izdega visa baznīcas iekārta.
Sistemātiskus atjaunošanas darbus uzsāka 1954. gadā. Vispirms atjaunoja jumtu un 1967. gadā uzsāka unikālā torņa rekonstrukciju.
1970. gada 21. augustā svinīgi atklāja no jauna uzcelto torni, uzliekot tā smailē vējrādi - zelta gaili. Torņa atjaunošanas darbus pabeidza 1973. gada 29. jūnijā un tas ir 123,25 metrus augsts. 1973. gada 1. novembrī sāka funkcionēt torņa skatu laukums. 1975. gada jūlijā iedarbināja atjaunoto torņa pulksteni, ko pēc senas tradīcijas izgatavoja ar vienu - stundu rādītāju. Pēc gada ieskanējās pulksteņa zvanu spēle, kas atzīmē pilnas stundas un piecreiz dienā atskaņo latviešu tautas dziesmas Rīga dimd melodiju.
Baznīcas iekšpusē turpinājās telpu restaurācija un to pilnībā pabeidza 1983. gadā, kad nodeva ekspluatācijā 30 m augsto vidusjomu ar jaunu velvju pārsegumu un altāra daļas kapelu vainagu. Restaurēja kapenes, to skaitā baroka formās veidoto Zilās gvardes kapliču, akmens epitāfijas. No 1983. gada uzsāka grezno koka ģērboņepitāfiju atjaunošanu, kas turpinās vēl šobrīd.
Baznīcas plašā zāle kļuva par kultūras un mākslas centru. Izstāžu darbība sākās atjaunotajā torņa daļā ar „Mākslas dienas 1974” gobelēnu izstādi.
No 1991. gada 29. jūnija baznīcā tika atjaunota reliģiskā darbība. Pirmo dievkalpojumu noturēja mācītājs Juris Rubenis.
Pirmais koncerts Sv.Pētera baznīcā izskanēja 1991. gada 1. februārī - V.A.Mocarta „Rekviēms” Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra, kora un solistu izpildījumā, diriģenta Normunda Vaiča vadībā.
1992. gadā tika iedibināta tradīcija rīkot J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu un pasniedzēju koncertus „Muzikālās otrdienas”, kas notiek joprojām.
1992. gadā par godu Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas baznīcas apmeklējumam atklāja plākni
2001. gadā Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika uzstādīta dekoratīva plāksne Vēsturiskā Latvijas Republikas koordinātu sākumpunkta pastāvēšanai no 1921. g. līdz 1945. g.
2012. gada 1.martā Rīgas Svētā Pētera baznīcā, savā vēsturiskajā mājvietā, atgriezās iespaidīgais 1596. gadā izgatavotais septiņu žuburu bronzas svečturis. Šis vēlīnās renesanses mākslas paraugs pēc 2. Pasaules kara nonāca Polijas Republikas teritorijā. Tur tas tika atjaunots, un bija publiski apskatāms Vloclavekas katedrālē.
Milzu septiņžuburu svečturis, agrāk devētais stāvlukturis, ir 310 cm augsts un 378 cm plats. Šo svečturi pēc Rīgas rātes pasūtījuma izgatavoja metāllējēja Hansa Meiera (Hans Meyer) Rīgas pilsētas lietuvē.
peterbaznica.riga.lv