Lapas navigācija
Reģions
Apskates vietas
Dabas objekti
Ūdeņi
Iegūt norādes

Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca

Rēzeknes vecā baznīca tika uzbūvēta 1886. gadā Meščanskas ielā (tagad Raiņa iela) pēc A.Jefimova projekta. Tā bija neliela vienstāvu koka ēka bez sevišķiem arhitektūras šedevriem. 1938. gadā uzcēla jaunu mūra baznīcas ēku.
www.zudusilatvija.lv

 


Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca ir dievnams Rēzeknē, skvērā, ko apjož Raiņa, Pulkveža brieža, Kaļķu un Baznīcas ielas. Tā ir vienīgā luterāņu baznīca Rēzeknes pilsētā.

Vēsture

Vietā, kur šobrīd atrodas Trīsvienības baznīca pirms tam bija koka dievnams, kurš 1931. gadā tika nojaukts, lai tā vietā uzceltu ietilpīgāku baznīcu. Jaunās baznīcas celtniecība tika uzsākta 1933. gada 6. jūnijā, pēc arhitekta J. Cīruļa projekta. Tā pabeigta 1938. gada 7. augustā. 1944. gada 7. aprīlī baznīca cieta Sarkanās armijas aviācijas uzlidojumā, kurā tika bojāts tās jumts un ar triecienviļņiem izgāzti logu rāmji. PSRS okupācijas laikā baznīcu draudzei atņēma. 1949. gadā tajā izbūvē 2. stāvu, iekārtojot kino iznomāšanas kantori un kino demonstrēšanas zāli. Baznīca draudzei atgriezta 1994. gadā un tā no jauna iesvētīta lietošanai tā paša gada 20. novembrī. Pēc dievnama atgūšanas tajā notika atjaunošanas darbi.
lv.wikipedia.org

 


Rēzeknes luterāņu draudzes dievnams tika uzcelts pirms otrā pasaules kara, 1933. gadā tam tika likti pamati, bet 1938.gada 8. augustā  Latvijas luterāņu arhibīskaps Teodors Grīnbergs to iesvētīja svētās Trīsvienības godam. Tā ir sarkano ķieģeļu mūra ēka ar iespaidīgu četrstūra 37 m augstu zvanu torni.

 Pirmā luterāņu draudzes koka baznīca atradās vietā blakus tagadējam dievnamam, tā tika uzcelta jau 1888.gadā. Taču 1919.gada Neatkarības kara laikā koka ēka tika bojāta un izdemolēta. 20.gadsimta  trīsdesmitajos gados Rēzeknē pieauga luterāņu skaits, jo te no citiem novadiem ieradās strādāt ierēdņi, pedagogi, armijas virsnieki. Tāpēc veco baznīcu nojauca,  un tās  vietā tiek celta jauna, ar daudz plašāku lūgšanu zāli.

Pēc Otrā pasaules kara, 1949. gadā padomju varas iestādes atsavināja baznīcu draudzei, noņēma krustus un demontēja zvanu torni, baznīcā izbūvēja 2 stāvu, kur izvietoja kino nomas kantori un kino zāli. Altāris, ērģeles, kancele, altārglezna – viss bija zudis.

Baznīcu draudzei atgrieza tikai 1994. gadā, tad arī tika sākti apjomīgi remontdarbi. Šobrīd dievnams ir atkal atvērts un notur dievkalpojumus.
visit.rezekne.lv

Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu