1932 www.zudusilatvija.lv Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Raunā Valmieras ielā 3. Tas ir nozīmīgs viduslaiku sakrālās arhitektūras piemineklis Latvijā, pazīstams ar 14. - 16. gadsimta ciļņiem "Ādams un Ieva" un "Kristus pie krusta". 17. gadsimta otrajā pusē šeit kalpoja viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešu izcelsmes mācītājiem Jānis Reiters. Pašlaik Raunas luterāņu draudzes mācītājs ir Edijs Kalniņš. Pie draudzes darbojas Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs, kas dibināja sociālas aprūpes centru "Žēlsirdība".
Valmieras iela 3, Rauna, Raunas novads
Raunas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Edijs Kalniņš,
tālr. 64177677, 26553111;
e-pasts: edijskalnins@inbox.lv
Raunas baznīca ir akmens mūra garenbūve ar dienvidu fasādei piekļautu apjomu, tādējādi paplašinot draudzes telpu. Pārbūvējot baznīcu, altārdaļa tika netradicionāli pārvietota uz celtnes dienvidu daļu. Dienvidu - ziemeļu virziens kļuva par dominējošo, jo, izlaužot ziemeļu sienu, izveidoja altāra apsīdu. Rietumdaļā atrodas izvirzīts tornis, ko noslēdz augsta barokāla smaile ar galeriju. Celtnes biezajās sienās viduslaikiem raksturīgas augstas, šauras pusloka logailas ar sīkrūšu logiem. Baznīcas fasādes rotā divi kaļķakmens ciļņi: "Ādams un Ieva" - virs torņa ieejas un "Kristus pie krusta" - virs dienvidu ieejas.
Interjers
Pirms pārbūves draudzes telpas griestiem bija gluds dēļu apšuvums. Pēc 1937. gada pārbūves saskaņā ar Kundziņa projektu draudzes telpas un altārdaļas griestus veido piekārtas apmestas šķaunaina reljefa koka konstrukcijas, imitējot zvaigžņu velves. Celtnes biezajās sienās ir izcirstas augstas pusloka logailas.
17. gadsimta beigu dokumentos tiek minēts, ka baznīcā no katoļu laikiem ir saglabājies kokgriezumiem rotāts altāris. 18. gadsimta otrajā pusē tika izveidots jauns altāris. Vēlā baroka altāri veido uz izvirzītiem rizalītiem izvietotās korintiskā ordera kolonnas, kas balsta biezu, lauzītu dzegu. To noslēdz barokāls frontons. Retabla centrā greznā ar vīnogulāju ornamentu rotātā rāmī ierāmēta altārglezna "Kristus pie krusta". Šo vācu gleznotāja, akadēmiķa Vilhelma Kārļa Junkera (1820-1901) 1858. gadā veidoto darbu 1859. gadā draudzei dāvāja Rīgas rātskungs B. Grimms. Junkera altārglezna kādreiz greznoja arī Liepkalnes baznīcu. Apsīdas daļas sienai piekļaujas erkerveida 18. gadsimta vidū darināta kancele ar kanelētiem pilastriem. Pildiņos aplikatīvs dekors - rombi ar noapaļotiem stūriem. Līdzīgi būvēts arī jumtiņš ar noapaļotu izvelvētu noslēgumu.
1721. gadā Raunas baznīca ieguva pirmās ērģeles, kuras dāvināja Anna fon Renne. 1770. gadā par Raunas pilsmuižas īpašnieka, kņaza Orlova un apkārtējo muižu īpašnieku līdzekļiem tika uzbūvētas jaunas ērģeles. 1859. gadā Raunas pilsmuižas īpašnieks Emīls fon Vulfs dāvināja jaunas Tērbatā E. Keslera būvētas ērģeles. 1908. gadā tās nomainīja pret firmas "E.F.Walcker & Co Luvigsburg" būvētām ērģelēm. Pirmais zināmais Raunas baznīcas zvans liets 1611. gadā. Uz tā bija rakstīts: "Laudate dominum in sancta se V5 laudate deum in permanento virtutiseius. Anno domini 1611." 1760. gadā E.Kohs izlēja baznīcai jaunu zvanu. Uz pašreizējā 1860. gadā lietā zvana (diam. 0,75 m.) ir šāds uzraksts: "SHEFFIELD E. RIEPE'S PATENT CAST STEEL NAILOR VICKERS & CO 1860." Raunas baznīcas sānu luktā atrodas vairākas skārda epitāfijas, kas veltītas Brantu muižas īpašniekam, ģenerālmajoram Jūliusam fon Prēcmanam, viņa sievai Henrietei fon Prēcmanei, Baižkalna muižas īpašniekam Vasīlijam fon Cukerbekeram, kā arī viņa sievai Henrietei Frīderikei Cukerbekerei.
Baznīcas kapenēs līdz 1773. gadam apbedīti Bukshevdenu dzimtas, kā arī citu apkārtnes muižu īpašnieku dzimtu locekļi un mācītāji. No apbedījumiem ir identificējams tikai viens - pirmā Raunas luterāņu draudzes mācītāja (kalpojis 1631-1654) Georga Grāves (1602-1654) apbedījums. Viņa kaļķakmens kapu plāksne (192x112 cm.) tika atrasta 1937. gada pārbūves laikā un uz tās ir iekalts apkārtejošs teksts, ko pārtrauc medaljoni. Tur rakstīts: "D: GEORGIUS GRAVIVS PASTOR ECCLES RONNEBVRG NATUS ANNO 1602 DENATVS AŌ 1654 6 NOVEMBER MINISTRAVIT AŌ s 28." Plāksnes centrālajā daļā zemcilnī veidota kompozīcija: eņģeļa rokās ir lauru vainags, kura centrā izvietota mācītāja darba atribūtika - kauss un Bībele.
Vēsture
1262. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II Zauerbērs Raunā netālu no Tanīsa pilskalna lika uzcelt pili un pie tās arī baznīcu. Taču dokumentos Raunas baznīca pirmo reizi tiek minēta tikai 1442. gadā. 1577. gadā krievu karaspēks ieņēma Raunu un izpostīja arī baznīcu. Zviedru-poļu kara laikā atjaunotā baznīca atkal tika izpostīta. 1613. gada dokumentos ir minēts, ka dievnams ir bez jumta. Baznīcu atjaunoja tikai 1636. gadā. J. H. Kelča 1691. gada uzmērījumā baznīca redzama kā atjaunota. Tā būvēta kā garenbūve ar izvirzītu torni un sakristeju. Vizitācijas protokolā ir teikts, ka Raunas baznīcas jumts ir klāts ar plakaniem kārniņiem, t.s. mēlītēm jeb bebrastēm (Bieberschwänze). Baznīcas grīdu veidoja ar māla kārtu pārklāts klons. Ziemeļu kara sākumā 1702. gadā krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā dievnamu nodedzināja. Lai gan 1713. gadā celtni atjaunoja, tomēr jau 1724. gada vizitācijas protokolā Raunas baznīca bija ieskaitīta to 28 baznīcu skaitā, kas atzīmētas par sabrukušām, un kuras ir nepieciešams atjaunot. 1736. gadā atjaunoja barokālo torni ar galeriju, bet 1793. - 1794. gadā uzcēla jaunu sakristeju. 1803. - 1804. gadā baznīcas dienvidu fasādē piebūvēja plašu būvapjomu, pēc būtības otru baznīcu, kā arī pārvietoja altāri.
1. pasaules kara laikā baznīca guva bojājumus. Savu pašreizējo izskatu dievnams ieguva tikai 1936. -1937. gadā, kad to pārbūvēja pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Baznīcu atkal iesvētīja 1937. gada 25. jūlijā. 1985. gadā pabeidza baznīcas remontu - ieklāja jaunu grīdu un nomainīja sakristejas jumta klājumu. Tāpat tika pabeigts draudzes telpas jumta remonts. 2005. gadā baznīcu iekļāva kultūras mantojuma sarakstā, kā vienu no Latvijas sakoptākajiem kultūras pieminekļiem.
lv.wikipedia.org
Raunas luterāņu baznīca celta 13. gadsimtā. Dievnams viduslaikos piedzīvojis neskaitāmus karus un posta dienas. Raksti vēsta, ka 1613. gadā baznīcai nav bijis jumta, bet 1724. gadā tā minēta kā sabrukusi. 1736. gadā baznīcas tornis ieguvis baroka stila formas un tāds saglabājies līdz mūsu dienām. Par būtiskākajām dievnama pārbūvēm uzskatāmas ģērbkambara uzcelšana laikā no 1793. līdz 1794. gadam, jaunas, plašas daļas piebūvēšana dienvidpusē ar altāra novietošanu no austrumu gala pie ziemeļu sienas no 1803. līdz 1804. gadam un arhitekta Dr. Paula Kundziņa (1888-1983) projektētā baznīcas atjaunošana laikā no 1936. līdz 1937. gadam ar altāra telpas un ģērbkambara izbūvi, mūru izlabošanu, grīdu ielikšanu, silta gaisa apkures un elektriskās apgaismošanas ierīkošanu, jauna jumta uzlikšanu, baznīcas iekštelpu un ārpuses krāsošanu. Šo remontdarbu laika baznīcas fasādes atsedza senus plienakmeņu ciļņus "Kristus pie krusta" (13. līdz 14. gadsimts) un "Ādams un Ieva" (16. gadsimts), bet altāra daļā atraka tipisku 17. gadsimta memoriālās akmens tēlniecības paraugu - pirmā luterāņu mācītāja G. Graves kapakmeni ar 5 medaljoniem un uzrakstiem.
www.zudusilatvija.lv