Meņģeles evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca Meņģeles pagastā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Baznīca celta 1795. gadā ar Meņģeles muižas īpašnieka Daniela Šēnfogela atbalstu. Ēka kopš pirmsākumiem nav būtiski pārbūvēta: mūra pamatapjoms un koka tornis. Altāris izveidots 19. gadsimta 40. gados, kura centrā izvietota Georga Rūdolfa Kāringa 1864. gadā darinātā altārglezna "Golgāta", kas restaurēta 1987. gadā. 1933. gadā baznīcā izvietotas H. Kolbes būvētās ērģeles.
Laika posmā no 1833. līdz 1834. gadam, baznīcai veikts remonts, 2003. gadā uzlikts jauns skārda jumts. 2017. gadā daļēji veikti grīdas restaurācijas darbi.
lv.wikipedia.org
Meņģeles pagasts, Ogres novads
+371 26656965
Pie savas baznīcas meņģelieši tiek 1795. gadā. To (ar 200 sēdvietām) par muižas līdzekļiem uzceļ Meņģeles barons Daniels Šēnfogels, ko tā laika vēstures avotos raksturo kā izglītotu kungu, kurš labi izturējies pret zemniekiem, aizstāvot viņus pret mācītāju un apkārtējo muižnieku netaisnībām. Netaisnība bijusi arī tā, ka tolaik, kopējā Madlienas-Meņģeles draudzē darbojoties, meņģeliešiem ikreiz, kad bijis jākrista bērns vai kāds jāapbērē, Madlienas mācītājs ļoti dārgi prasījis.
Abi pasaules kari baznīcu saudzēja, un arī padomju laikā nevienai kolhoza amatpersonai neienāca prātā doma pārvērst to minerālmēslu noliktavā vai kādā šķūnī. Pusgadsimtu dievnams bija aizslēgts, bet diendienā to pieskatīja Marta Amona, ilggadējā Meņģeles baznīcas priekšniece. Savukārt tā atjaunošana pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, pateicoties toreizējā kolhoza "Meņģele" vadītāja Ivara Krampja sapratnei, ir uzskatāma par tuvā Atmodas laika zīmi. Bet mākslas vēsturnieki 1846. gadā uzgleznoto un 1987. gadā restaurēto Meņģeles baznīcas altārgleznu uzskata par vienu no nedaudzajām, kas pieejama pētniekiem un var liecināt par akadēmiski izglītotā Rīgas gleznotāja Georga Rūdolfa Kāringa, iespējams, latviešu izcelsmes mākslinieka radošo rokrakstu.
manasvietas.blogspot.com