Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca ir LELB draudzes dievnams Mazsalacā.
Mazsalacas Svētās Annas baznīca celta īpaši izraudzītā vietā, lai tās slaido (58,6 m), skaisto torni varētu redzēt jau no tālienes. Baznīca ir labi saglabājusies, jo padomju laikos nav tikusi nedz izpostīta, nedz piemērota kādām citām vajadzībām. Krustveidā celtā gotiskā jaunās baznīcas daļa būvēta 1890. gadā (arhitekts J. Brauns), un interesants ir fakts, ka tā uzcelta vienā vasarā. Dievnama altāris darināts no ozolkoka pēc Doma baznīcas altāra parauga. Projekta autors ir V. Neimanis, bet to izgatavojis vietējais meistars V. Šneiders. Altārglezna ir vācu gleznotāja R. Rihtera gleznas „Kristus un Pēteris” kopija.
Svētās Annas baznīca
Svētās Annas evanģēliski luteriskā draudze
Baznīcas iela 24, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215
Dievkalpojumi: svētdienās 12.30
Draudzes priekšsēdētāja Aiga Irbe, tel. 26323723
Vēsture
Mazsalacas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, kā Sv. Marijas baznīca. Poļu–zviedru karu laikā tā tika nopostīta, bet ap 1697. gadu, pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles, atkal atjaunota. 1890. gadā tā atkal tika nojaukta un vietā uzcelta pašreizējā Sv. Annas luterāņu baznīca.19. gadsimta 20 gados uzstāda jaunas ērģeles ar 12 reģistriem. 1890. gadā nojauc vecās baznīcas piebūvi un tās vietā uzceļ neogotikas stila ķieģeļu dievnamu. Visa altāra daļa un abu ģērbkambaru daļas atstājot kā iepriekš. Baznīca ir halles tipa baznīca un sastāv no Zvanu torņa, Draudzes telpas, Altāra daļas, Ģērbkambara. Šobrīd baznīcā atrodas gan vecais, gan jaunais altāris, Valsts nozīmes mākslas piemineklis – ērģeles.
www.zudusilatvija.lv
Baznīcas vecākā daļa ar pusotra metra bieziem mūriem tapusi 14. gadsimtā. Līdz mūsdienām saglabājies 18. gadsimta baroka altāris ar nezināma autora gleznu „Svētais vakarēdiens”. Vecās baznīcas biezie mūri ir saglabāti kā jaunās baznīcas altārtelpa, un romāņu stilā celtās laukakmeņu baznīcas daļa labi sakļaujas ar jaunuzcelto.
Laikam ritot, Svētās Annas baznīca gan pārbūvēta, gan paplašināta. Sākumā tā bijusi katoliska un nesusi Svētās Marijas vārdu. 16.gadsimta beigās, pēc reformācijas un luterānisma izplatīšanās, arī vācu muižnieki pārgāja jaunā konfesijā, piesaistot tai latviešus, un dievnamu nodēvēja par Svētās Annas baznīcu.
Agrāk baznīcas grīdu sedzis akmens bruģis. Dievnamu lietojuši arī mirušo apbedīšanai, bet kapu vietas šeit bijušas ļoti dārgas, īpaši dzimtas kapi. Mācītājus apbedījuši altāra priekšā, bet draudzes cienījamākos locekļus – saimniekus un viņu dzimtas – glabājuši baznīcā, ja vien tie spējuši samaksāt kapu maksu.
Pārējie draudzes locekļi glabāti baznīcas sētā. Turklāt tos, kas par sevi bija atstājuši labu piemiņu, rakuši baznīcas dienvidu pusē, bet dzērājus un citus sliktu slavu ieguvušos (arī tādus, kuri nav gājuši pie dievgalda) – ziemeļu pusē. Baznīcai apkārt vēl līdz mūsdienām daļēji saglabājusies krautu akmeņu sēta.
old.mazsalaca.lv