Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli cēla no 1742. līdz 1758. gadam vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Dominējošais tomēr ir barokam raksturīgais dekoratīvais krāšņums un gleznainība, ieskaitot gaismas un ēnu kontrastus. Dievnama iekšējo apdari vairāk raksturo rokoko stils ar sarežģītiem ornamentiem, kurā jaušami arī rokoko stilam neiztrūkstoši raksturīgie gliemežnīcu un koraļļu motīvi.
Trīsvienības baznīca bija Liepājas vācu luterāņu draudzes dievnams. Baznīcas otrajā stāvā vēl joprojām saglabājusies Kurzemes hercogu loža.
Mehāniskās ērģeles
38 reģistru ērģeles pabeidza būvēt 1779. gadā. Tās būvējis slavenais ērģeļu būves speciālists Heinrihs Andreass Konciuss. 1885. gadā ērģeles tika pārbūvētas un palielinātas līdz 131 reģistram, padarot tās par lielākajām pasaulē. Tās saglabāja šo titulu līdz 1912. gadam, kad tās pārspēja ērģeles Hamburgā.
Ērģeles ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē un vienīgās pasaulē, kurās vēl skan vairāk nekā 7000 Heinriha Andreasa Konciusa izgatavoto stabuļu.
www.latvia.travel/lv
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
Lielā iela 9, Liepāja, LV-3403
Tālrunis: +371 63422208
+371 20360055
E-pasts: trinitatis@inbox.lv
www.trinitatis.lv
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Liepājā, Lielā ielā 9. Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stilam raksturīgā greznība un piesātinātība. Katedrāles iekšpusē vērojama 13 metrus augsts altāris, biktssols, kancele, otrā stāvā atrodas Kurzemes hercogu loža. Šie rokoko stilā veidotie objekti ievērojami ar saviem kokgriezumiem un apzeltījumiem. Sv. Trīsvienības katedrāle ir īpaši ievērojama ar tās ērģelēm.
Dievnama iekštelpu kopējā platība ir 12 100 kubikmetri. Draudze atrodas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Grobiņas prāvesta iecirknī. Grobiņas iecirkņa prāvests ir Ainārs Jaunskalže. Mūsdienās Sv. Trīsvienības katedrālē ik dienu tiek noturēti dievkalpojumi. Pašreizējo draudzi vada Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks.
Katedrālē ir uzstādīta piemiņas plāksne somu jēgeriem, kas, dienot Vācijas impērijas sastāvā, 1918. gadā šeit zvērēja uzticību Somijas likumīgajai valdībai un pēc tam piedalījās Somijas pilsoņu karā.
Apmeklētajiem ir iespējams uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras skats uz pilsētas panorāmu.
Baznīcas celtniecība un vēsture
Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles pamatakmens likts 1742. gada 19. jūlijā, 1758. gada 5. decembrī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle tika iesvētīta. Tā bija Liepājas vāciešu luterāņu draudzes baznīca. Katedrāles projekta autors ir mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas, bet būvdarbus vadīja Dorna palīgs Johans Mihaels Frēlihs. Kokgriezumu tēlnieku vārdi, kas darinājuši iekštelpas, nav zināmi, izņemot vienu – Jozefu Slavičeku, kurš darinājis kokgriezumus arī citām Kurzemes baznīcām.
1741. gadā birģermeistars Šmits ierosina Liepājā celt jaunu baznīcu. 1742. gadā no Pētera Mellera tiek nopirkts zemes gabals Liepājā, Lielā ielā. 1742. gada 8. martā no Kēnigsbergas ierodas mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns. 1742. gada 19. jūlijā tiek ielikts katedrāles pamatakmens, bet 1746. gada pavasarī baznīca apjumta ar pagaidu segumu. 1747. gadā izmūrētas velves un 1750. gadā visi mūra darbi tiek pabeigti. 1753. gadā jumts tiek iesegts ar Zviedrijas kapara plāksnēm – vara skārdu. 1758. gada 5. decembrī katedrāles celtniecība tiek pabeigta un tā tiek iesvētīta.
Sākotnēji J. H. Joahims iebūvē 36 reģistru ērģeles. Taču pati celtne vēl nebija līdz galam pabeigta – tornim trūka divu augšējo stāvu, bet no iekārtas krāsota un zeltīta bija tikai kancele. 1772. gadā iekārtu sāka apzeltīt, bet apdares darbi tika pabeigti līdz 1775. gadam. 1779. gada 26. augustā ērģeļu būvētājs Heinrihs Andreass Konciuss nodod jaunuzbūvētās ērģeles ar 38 reģistriem.
No 1865. līdz 1866. gadam notika pirmā nozīmīgākā ēkas pārbūve. Atbilstoši sākotnējam projektam tornim uzbūvēti divi augšējie stāvi, tas kļuva par gandrīz 55 metriem augstāks un tornī 1906. gadā tika uzstādīts baznīcas pulksteņa mehānisms. Tika izmainīts baznīcas iekārtas izvietojums, nojauktas atsevišķas sānu luktas, likvidēta sakristeja aiz altāra un piebūvēta jaunā sakristeja, izveidota apkure un ar cementa javu apmestas fasādes. 1885. gadā B. Grīnebergs no Ščecinas palielina ērģeles līdz 131 reģistram, padarot par lielākajām pasaulē. Patlaban tās ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē ar vairāk nekā 7000 stabulēm un 131 reģistru, vienīgās, kurās vēl skan Heinriha Andreasa Konciusa izgatavotās stabules. 20. gadsimta sākumā tiek ierīkota tvaika centrālā apkure un izveidots elektriskais apgaismojums.
2008. gadā pēc Koksnes ķīmijas institūta speciālistu apsekojuma Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē tika konstatēti ķirmju radīti bojājumi, kas apdraudēja dievnama kultūrvēsturisko interjeru tai skaitā altāri, ērģeles, solus, kokgriezumus. Tāpēc ķirmji ar gāzēšanas palīdzību tika iznīcināti.
Katedrāles ērģeles
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles iespaidīgākais darinājums ir ērģeles, kurām ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Tās būvētas 1758. gadā, un 2008. gadā tās nosvinēja savu 250 gadu jubileju.
Sākotnēji ērģeļu būvētājs Joahims izgatavoja 36 reģistru ērģeles ar zvanu spēli, drīz pēc tam tika pasūtītas jaunas ērģeles un 1774. gada 18. jūnijā Trīsvienības kases grāmatās atrodams ieraksts par 1600 florīnu izmaksu vienam no tā laika labākajiem ērģeļu būvētājiem Henriham Andreasam Konciusam. 1885. gadā ērģeles tika papildinātas līdz 131 reģistram. Šajā laikā Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeles kļūst par lielākajām ērģelēm pasaulē. Tās šo titulu saglabā līdz 1912. gadam, kad tās pārspēj Hamburgas ērģeles Vācijā. Kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
Katedrālē regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti, bet par tradīciju ir kļuvis starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls, kas notiek ik gadu septembrī.
2008. gadā Liepājas pašvaldība nolemj Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles virzīt uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ja tiktu akceptēts ērģeļu iekļaušana sarakstā, tas nodrošinātu šīs kultūrvēsturiskā vērtības saglabāšanu.
lv.wikipedia.org/wiki