Valsts nozīmes kultūras piemineklis Lamiņu Svētā Jura katoļu baznīca ir viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām Kurzemes pusē. Tā ir būvēta 1865. gadā iepriekšējās baznīcas vietā, kas tika celta 1806. gadā. Četrstūrainās mūra baznīcas priekštelpu veidoja paaugstināts tornis, baznīcā bija neēvelētu dēļu griesti un kokā griezts altāris. Baznīca tika slēgta 1962. gadā, bet tās inventāru sadalīja citām baznīcām – altāri Dobelē, 1889. gadā lieto zvanu Jelgavai, ērģeles Tukumam, bet krusts tika nozāģēts. 1990. gadā baznīcā pēc pārtraukuma notika pirmais dievkalpojums, 1992. gadā tornī uzlika jaunu krustu.
www.zudusilatvija.lv
Lamiņu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Tukuma novada Pūres pagasta Lamiņu ciemā.
Vēsture
Pirmais dievnams atradies 2,5 km no pašreizējās baznīcas Sēmes muižā. Tas bijis koka dievnams, ko 1748. gadā uzcēlis muižas barons Vilhelms Heinrihs Līvens. Sēmes baznīcu apkalpojuši jezuīti, sekulārie priesteri tur dzīvojuši īsu laiku. 1917. gadā šo baznīcu nojauca.
1769. gadā Filips Līvens uzcēla nākamo baznīcu, kas atradās Lamiņu muižā. Šo dievnamu apkalpojuši prāvesti, kas dzīvoja Sēmē, jo pēkšņa fundatora nāve neļāvusi pārcelt dievkalpojumus no Sēmes. 1807. gadā draudzei jau bijis savs prāvests M. Trajanovskis, kurš apmeties uz dzīvi Lamiņos, jo 1806. gada 5. oktobrī ar nelaiķa dēla grāfa Georga Līvena un bīskapa Jāņa Kosakovska piekrišanu dievkalpojumi tikuši pārcelti uz Lamiņiem. Baznīca bijusi arī koka celtne, veltīta Svētā Jura godam.
Pašreizējo mūra baznīcu vecā dievnama vietā uzcēla Lamiņu muižas īpašnieka, ārsta Hartmaņa vadībā 1865. gadā. To arī veltīja Svētā Jura godam. 1963. gadā padomju varas funkcināri baznīcu katoļiem atņēma. Tā bija viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām Kurzemes pusē. Sākoties Trešajai atmodai, aktivizējās draudzes dzīve, un Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, dievnams tika atdots baznīcai.
Eksterjers
Baznīca ir mūra celtne ar vienu vidēji augstu četrstūrainu torni tās priekšā un kārniņu jumtu. Tai ir četri logi abos dievnama sānos. Ieejas durvis no gala un sāniem. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs betona stabos.
Interjers
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un koka griestiem, kas veidoti lēzeni. Virs ieejas ir kora telpas, kurās atrodas harmonijs. Dievnamā atrodas viens altāris, kura retabls atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir Svētā Jura glezna. Abās pusēs no altāra aizmūrētos logos, kas pārtapuši par nišām, ievietotas Jēzus Sirds un Dievmātes gleznas. Lejā uz grīdas novietota Jaunavas Marijas skulptūra. Mensa atrodas tuvāk lūgšanu zālei.
lv.wikipedia.org