Senākā Kaldabruņas baznīca (saukta arī par Červonkas baznīcu pēc ciema, kurā atrodas) celta 1576. gadā kā Subates baznīcas filiāle. 1648. gadā te atradās koka baznīca, bet no 1848. līdz 1852. gadam par grāfa Plātera–Zīberga līdzekļiem uzcelta tagadējā mūra baznīca. Tās interjeru greznoja Rīgas meistara Augusta Martīni 1862. gadā būvētās ērģeles. Pastāv versija, ka tieši šajā baznīcā 1865. gadā kristīts Tadenavas pusmuižas nomnieka dēls Jānis Krišjānis Pliekšāns, nākamais dzejnieks Rainis.
Līdz pat Otrajam pasaules karam baznīcā bija saglabājušās 1744.–1833. gada baznīcas grāmatas un Kurzemes guberņas dvēseļu revīzijas no 1795.–1854. gadam. Taču 1976. gadā padomju vara baznīcu draudzei atsavināja un tajā ierīkoja minerālmēslu noliktavu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1995. gadā bijušā baznīcas ērģelnieka meita Anita Grigale-Gaide no Kanādas ziedoja naudu baznīcas atjaunošanai. Darbi tika iesākti, tomēr draudze nespēja pilnībā atjaunot dievnamu.
Vēstures daļēji sagrautajā baznīcā draudze ar biedrību “Ūdenszīmes” rīko kamermūzikas un kora mūzikas koncertus, kas pulcē desmitiem klausītāju no visas Latvijas. Baznīca ir atvērta 24/7 un tajā skatāmi informatīvi vēstures stendi. Apmeklētāji var iezvanīt daudzos stikla vēja zvanus, kas rada īpašu skaņas pārdzīvojumu tukšajā dievnamā.
selija.com
Kaldabruņas Evaņģēliski luteriskā baznīca, saukta arī par Červonkas baznīcu, ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Rubenes pagasta "Kalna Mačulānos" Sēlijā. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.
Vēsture
Senākā Kaldabruņas baznīca celta Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā kā 1576. gadā būvētās Subates Svētā Jura baznīcas filiāle. Zināms, ka 1597. gadā Kaldabruņā bijusi kapela, kur katru otro svētdienu dievkalpojumu noturējis Vecsubates luterāņu mācītājs. 1648. gadā Kaldabruņas draudzei uzcēla koka baznīcu, ko līdz 1676. gadam apkalpoja Vecsubates mācītājs. Pēc tam, kad 1677. gadā Subates baznīcu nodeva katoļiem, no 1696. gada Kaldabruņas baznīcai bija savs mācītājs.
No 1848. līdz 1852. gadam par grāfa Plātera–Zīberga līdzekļiem uzcēla tagadējo mūra baznīcu. Baznīcā uzstādīja Rīgas meistara Augusta Martīni 1862. gadā būvētās ērģeles. Šajā baznīcā 1865. gadā kristīja Tadenavas pusmuižas nomnieka dēlu Jāni Krišjāni Pliekšānu, nākamo dzejnieku Raini.
Kaldabruņas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzē ietilpa Kaldabruņas (Kaltenbrunn), Gulbenes (Gulben), Ilzes (Ilsen) muižu pagasti, baznīcu apmeklēja arī Bebrenes (Bewern), Dvietes (Dweeten), Ancenišku (Anzenischek), Rubenes (Rubinen) un Dunavas (Podunay) muižu pagastu luterticīgie iedzīvotāji. Kopš 1909. gada Kaldabruņas luterāņu mācītājs aprūpēja arī Aknīstes luterāņu iedzīvotājus. Līdz Otrajam pasaules karam baznīcā bija saglabājušās 1744. – 1833. gada baznīcas grāmatas un Kurzemes guberņas dvēseļu revīzijas no 1795. līdz 1854. gadam.
Pēc lielākiem remontiem baznīcu no jauna iesvētīja 1935. gadā 5. oktobrī. Latvijas PSR laikā – 1976. gadā baznīcu atsavināja draudzei un tajā ierīkoja minerālmēslu noliktavu.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1995. gadā bijušā baznīcas ērģelnieka meita A. Gaida no Kanādas ziedoja naudu baznīcas atjaunošanai. Darbi tika iesākti – nobalsinātas sienas, noklāts betona segums, aizmūrēti caurumi sienās, tomēr draudzes locekļi saviem spēkiem nav spējuši pabeigt baznīcas atjaunošanu. Kaldabruņas draudzes dievkalpojumi notiek citā ēkā. Jēkabpils novada biedrība “Ūdenszīmes” kopā ar Kaldabruņas evaņģēliski luterisko draudzi 2016. gada 18. novembrī uzlika krustu baznīcas tornī. Krustu izgatavoja Mārtiņš Uzkurs no Kaldabruņas, bet pasākumu finansiāli atbalstīja Jēkabpils novada pašvaldība.
lv.wikipedia.org