Ilūkstes Vissvētākās Dievmātes Piedzimšanas baznīca ir 1880. gadā uzcelts Latvijas Pareizticīgās baznīcas dievnams, kas atrodas Augšdaugavas novada Ilūkstē. Pie baznīcas darbojas klosteris.
Pēc 1831. gadā Novembra sacelšanās rezultātā 1839. gadā Polockā notika sinode, kurā uniāti tika pievienoti pareizticīgajiem. Šajā vietā esošais Ilūkstes bazilikāņu klosteris tika pārveidots par pareizticīgo vīriešu klosteri. 1880. gadā pie klosteri tika uzbūvēta baznīca. 1881. gadā klosteris tika pārveidots par sieviešu klosteri ar patversmi – skolu garīdznieku bērniem bāreņiem. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā klosteri un skolu evakuēja uz Krieviju. Pēc kara klostera darbība tika atjaunota. PSRS okupācijas gados tas tika slēgts. Klostera darbība atjaunota 2001. gadā.
lv.wikipedia.org
Ilūkstes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas pareizticīgo baznīca celta 1880. gadā.
Sieviešu klosteris dibināts 1881. gadā. Pēc uniātu pievienošanas pareizticībai 1839. gadā Ilūkstes bazilikāņu klosteris tika pārvērsts par pareizticīgo vīriešu klosteri un pievienots Polockas eparhijai. 1846. gadā, pēc Rīgas vikariāta nodibināšanas, klosteri pievienoja Rīgas vikariātam. 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Rīgas bīskapa Filareta laikā (1877.–1882.) sāka risināt jautājumu par Rīgas eparhijas meiteņu skolas būvniecību un kā iespējamo vietu izvēlējās Ilūksti. Tika nolemts vīriešu klosteri likvidēt un tā vietā 1881. gada 1. janvārī nodibināja sieviešu klosteri ar patversmi – skolu garīdznieku bērniem bāreņiem.
Miera laikos Ilūkstē bija trīs pareizticīgo baznīcas: vienticībnieku Kristus Pretimņemšanas baznīca, kas vēlāk tika sagrauta, un divas klostera baznīcas: viena apkurināma, ko vēlāk, ierīkojot sieviešu klosteri, pārbūvēja skolas vajadzībām, un otra – neapkurināma mūra baznīca, celta 1806. gadā. Šī baznīca un neliels zemes gabals 1921. gadā ar valdības atļauju tika nodots katoļu draudzei, jo lielais jezuītu celtais Ilūkstes katoļu dievnams tika sagrauts karā.
Ilūkstes klostera baznīcā bija arī neliela draudze – 152 cilvēki. Tur kalpoja mācītājs Georgijs Sberegajevs, baznīcas vecākais bija Pāvels Kulakovskis. Klosterim piederēja 50 ha zemes un 12 ha draudzes zemes – bijušās Vecgrīnvaldes baznīcas īpašums. Vecgrīnvaldes baznīca atradās 7 km attālumā no Ilūkstes, celta 1800. gadā. 1914. gadā baznīca tika pilnīgi sagrauta, saglabājusies tikai veca kapsēta. Vecgrīnvaldes baznīcai bija liela nozīme Ilūkstes apriņķa vēsturē kā pareizticības sludinātājai.
Padomju gados Ilūkstes klosteris tika slēgts, cellēm piebūvēja otro un trešo stāvu, bet baznīcu sāka izjaukt. Klosteris atkal atdzimis 2001. gadā igumena Ambrozija vadībā.
www.ilukste.lv