Ērgļu evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas netālu no Ērgļu centra, Piebalgas ielas līkuma ieskauta paugura virsotnē. No ēkas ieejas paveras brīnišķīgs skats uz Ērgļu gleznaino apkārtni. Baznīca ir ļoti labi saskatāma jau no liela attāluma. It īpaši skaisti tā izskatās, iebraucot Ērgļos pa Pļaviņu ceļu uz Vecpiebalgas pusi.
Baznīcas ēka ir projektēta, kā lineāri izstiepts simetrisks būvapjoms.
Pirmajā stāvā izvietojas galvenā ieeja, foajē ar kāpnēm uz cokolstāvu un otro stāvu, centrālā telpa ar altāri un telpu grupa aiz altāra ar atsevišķu ieeju no āra.
Otrajā stāvā ir paredzēta vieta korim un ērģelēm.
Līdzās lūgšanu zālei ir blakus telpas draudzes ārpus dievkalpojuma pasākumiem, svētdienas skolai, diakonijas darbam. Dievnama vienā galā paredzēts iekārtot nelielu dārzu.
Dievnama tornis ir divos stāvos, ar diviem torņa pārsegumiem un smaili. Torņa iekšpusē izbūvētas kāpnes.
www.erglubaznica.lv
Vēsture
Pirmo dievnamu Ērgļos uzbūvēja 1355. gadā Engelbrehts fon Tīzenhauzens reizē ar koka pili. To nopostīja krievu armijas sirotāji. 1679. gadā Ērgļos tiek uzbūvēts jauns mūra dievnams. Pie baznīcas pastāvēja arī skola. Diemžēl vēlākie notikumi nenāca par labu kopējai draudzes darbībai. 1696. gada bads, 1700 gādā atnākušais Lielais Ziemeļu karš un 1709. gada mēris darīja savu. Pēc Melnās nāves postošā gājiena tika iznīcināti ap 60 % novada iedzīvotāju. Novads panīka un līdz ar to Ērgļos esošā baznīca.
1864. gadā tiek atjaunota jau reiz celtā mūra baznīca, un 24. maijā prāvesta A. Debnera iesvētīta. Šis pēdējais Ērgļu luterāņu dievnams bija neogotiska garenbūve ar izvirzītu trīsstāvu torni ar smailu poligonālu noslēgumu. Draudzes telpas un torņa fasādi greznoja arkatūras joslas. Celtnes fasādēs bijušas smailkoka logailas. Baznīca bija celta 180 sēdvietām. Diemžēl arī šī ēka nav saglabājusies līdz mūsdienām. Tā gāja bojā 2. Pasaules kara laikā. 1944. gadā tika uzspridzināta. Nedaudz vēlāk drupu vietā uzcēla Komunistiskās partijas komitejas ēku, pašreiz tur atrodas Ērgļu novada padome un sākumskola.
www.zudusilatvija.lv