Elkšņu baznīca kā Saukas filiālbaznīca pastāvējusi jau 1567. gadā, kā tas minēts fundīcijas aktā. Tā neatradusies, kur tagadējā, bet gan tuvu Ilzu muižas ezeram tagadējā Lietuvas teritorijā. 1712. gadā Elkšņos pie Susējas upes, netālu no Ilzu muižas, celta pirmā šejienes baznīca ar koka torni, un pēc 40 gadiem tā bijusi tuvu sabrukšanai. Tās vietā 1777. gadā te uzcelta baznīca no kāda māla maisījuma. Jums bijis no sarkanajiem dakstiņiem, bet tornis no koka. Šī baznīca izmantota 54 gadus.
Pēc tam uzsākta tagadējās baznīcas celšana, un tā iesvētīta 1834. gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca stipri cieta. Tai tika sapostītas ērģeles, iznesti soli, nozudis kroņlukturis, bet priekšbaznīcā ierīkota labības noliktava. Pazuda arī zvans, kurš bija noņemts un aizvests uz Krieviju. Kad mācītājs un draudzes locekļi atgriezās no bēgļu gaitām, 1918. gadā tika atgūts baznīcas zvans un sagādāti materiāli baznīcas soliem. 1925. gadā atjaunoja ērģeles.
Padomju varas gados draudze bija neliela, tomēr baznīca pastāvēja. 1989. gadā svinīgā dievkapojumā piedalījās arhibīskaps Kārlis Gailītis. Tad arī Elkšņos tika iesvētīts un uzvilkts mastā sarkanbaltsarkanais karogs.
zudusilatvija.lv
Elkšņu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Elkšņu pagastā Sēlijā. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.
Vēsture
Senākā Elkšņu baznīca celta pie Ilzenbergas tuvu Ilzu muižas ezeram pie pašreizējās Latvijas-Lietuvas robežas pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera laikā 1567. gadā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1712. gadā, pēc tam no jauna 1777. gadā Elkšņos pie Susējas upes uzcēla baznīcu ar koka torni. No 1831. līdz 1833. gadam uzcēla tagadējo mūra baznīcu, ko iesvētīja 1834. gadā. Juliusa Dēringa altārglezna "Kristus pie krusta" ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. 1887. gadā baznīcu remontēja, tad uzbūvēja tagadējo torni. 1905. gadā dievnamam uzlika jaunu jumtu un piebūvēja sakristeju.
Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada baznīca atradās vācu karaspēka okupācijas zonā, zvanu evakuēja uz Krieviju. Tai tika sapostītas ērģeles, iznesti soli, nozudis kroņlukturis, bet priekšbaznīcā ierīkota labības noliktava. 1925. gadā atjaunoja ērģeles, 1934. gadā baznīcā atsakās dievkalpojumi. Pēc Otrā pasaules kara baznīca turpināja darboties. 2010. gada vasarā remonta laikā Elkšņu baznīcas altāra labajā pusē iebruka daļa sienas.
lv.wikipedia.org