Baznīca celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907. gadā. Gadu vēlāk, 1908. gadā, no Berlīnes ieradies montieris jaunajā baznīcas tornī uzstādija no Vācijas atvestu pulksteni ar četrpusīgu ciparnīcu. Pulksteņa ierīkošanai – 500 rubļu bija dāvājusi toreizējā Dobeles pasta priekšnieka Šiffera kundze Emīlija.
20. gs. sākumā Dobeles baznīcā bija trīs zvani, taču Pirmā pasaules kara laikā tos evakuēja uz Krieviju un tie pazuda. Dobeles baznīcas tornī jaunu zvanu uzstādīja tikai 1927. gadā. Tas bija liedināts Bohumā (Bochum), Vācijā. Uz zvana ir devīze: "Modini. Mudini. Mierini." Mācītājs Jānis Strautmanis, iesvētot baznīcas zvanu, vēlējis: "Lai zvans modina bez mitēšanās dobelniekus no grēka miega, mudina uz atgriešanos pie Dieva un mierina bēdīgos un nesaderīgos."
Līdz vāciešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā, baznīcā darbojās vācu un latviešu draudze ar saviem mācītājiem. Vācu draudzes mācītāju vārdi zināmi kopš 1545. gada, latviešu – kopš 1583. gada.
Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi. Altārglezna "Golgāta", ko izgatavojis H. Kīperts pēc K. Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas altārgleznas oriģināla (1864.), Filipam Drahenfelsam veltītai epitāfija (16., 17. gs. mija) autors B. Bodekers, kapa plāksne Annai Dorotejai fon Tīzenhauzenai (1648.); kristāmtrauka pamatne (18. gs.); piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925). Mākslas darbu klāstu 2013. gadā papildināja advokāta Andra Grūtupa dāvinātais granīta svečturis Svētā grāla formā. Gadu iepriekš par viņa ziedojumiem tika renovēta baznīcas fasāde.
Dobeles luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
www.dobele.lv
Dobeles Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dobelē. Baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
Baznīcas ēka celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Tā ir vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguva 1907. gadā. 1908. gadā jaunajā baznīcas tornī uzstādīja no Vācijas atvestu pulksteni ar četrpusīgu ciparnīcu.
20. gadsimta sākumā Dobeles baznīcā bija trīs zvani, taču Pirmā pasaules kara laikā tos evakuēja uz Krieviju, kur tie pazuda. Dobeles baznīcas tornī jaunu zvanu uzstādīja tikai 1927. gadā. Tas bija liedināts Bohumā, Vācijā. Uz zvana ir devīze: "Modini. Mudini. Mierini." Mācītājs Jānis Strautmanis, iesvētot baznīcas zvanu, vēlējis: "Lai zvans modina bez mitēšanās dobelniekus no grēka miega, mudina uz atgriešanos pie Dieva un mierina bēdīgos un nesaderīgos."
lv.wikipedia.org
Dobeles baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis, par tās pamatakmens likšanas gadu uzskata 1495. gadu, kad ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga laikā sāka celt mūra baznīcu. 1567. gada vizitācijas dokumentos baznīca tiek minēta atjaunojamo dievnamu vidū; 1610. gadā baznīcas koka tornis bijis jau sapuvis, tā vietā 1624. gadā uzcēla jaunu ozolkoka torni, taču to jau 1637. gadā nācās remontēt. Jaunu akmens torni baznīcai satrunējušā koka torņa vietā uzcēla no 1694. līdz 1696. gadam. Baznīca nākošo atjaunošanu piedzīvoja 18. gadsimta beigās. 1788. gadā baznīcas akmens tornī iespēra zibens un gan tornī, gan baznīcā izdega akmens daļas (līdz ar to 1771. gadā lietais baznīcas zvans nokrita un saplīsa, kādēļ tika liets jauns zvans), tādēļ 1790. gadā uzbūvēja jaunu torni ar strupu smaili, kā arī baznīcā izbūvēja jaunu kanceli. 1818. gadā Dobeles pilskungs Pēters Ernests fon Mēdems lika izremontēt altārtelpu un uzbūvēt jaunu altāri. 1824. gadā baznīcai tika atjaunots tornis, baznīcas jumts un interjers, baznīcu pēc remontdarbiem no jauna iesvētīja. Koronis savukārt finansēja 1827. gada remontdarbus altārtelpā, sankristejā un altārī, kā arī 1844. gada interjera un iekārtas (t.sk. altāra un kanceles) remontdarbus. Tomēr plašākos atjaunošanas un pārbūves darbus baznīca piedzīvoja 1864. gadā bruņniecības komitejas sekretāra Eduarda fon Drankenfelsa vadībā, kad tika atjaunots interjers, nomainīta altārglezna (no Karla Jākoba Reinholda Mikeldes gleznas "Kristus debesbraukšana" uz Hermana Augusta Morica Kīpera kopēto Karla Johan Arnolda darbu "Kristus pie krusta"), paplašināta sankristeja, iebūvētas jaunas ērģeles (kas 1908. gadā palielinātas līdz 43 reģistriem), pārbūvēta kancele (saglabājusies līdz mūsdienām), kā arī nolīdzināti apkārt baznīcai esošie kapi (atskaitot tikai Vulfu ģimenes kapliču).
Baznīca savu neogotisko torni, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ieguva 1898. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa (Neumann) projekta, to vēl pārbūvēja 1907. gadā, bet pēc šīspārbūves tornis ir palicis nemainīgs. Savu četrpusīgo pulksteni dobeles baznīcas tornis ieguva 1908. gadā pēc pastmeistara Šīfera kundzes dāvinājuma. 1927. gadā baznīca ieguva čuguna zvanu ar uzrakstu: "MODINI, MIERINI, MUDINI. DOBELES BAZNĪCA ANNO 1927." Remontdarbi baznīcā veikti vēl 1933. gadā un 1983. gadā. Baznīca ir akmens – ķieģeļu garenbūve ar 500 sēdvietām; baznīcai ir izvirzīts tornis un garenvirzienā piebūvēta altāra apsīda ar augstu astoņstūra piramidālu noslēgumu un masīviem kontrforsiem. Piecstāvīgā torņa augšdaļu rotā trijstura zelmeņi un arktūras joslas, torņa fasādēs ir iedziļinātas romāniskas logailas ar pusloka noslēgumu, kas katra ar mūrētu tiegru sadalīta divās logailās ar pusloka arkām. Vienjoma draudzes telpai ir līneniski griesti, bet altārtelpai – zvaigžņu velve; altārtelpa atdalīta no no draudzes telpas ar triumfa arku. Sešu pēdu biezajās sienās ir iedziļinātas gotiskas smailloka logailas ar sīkrūšu logiem. Virs ieejas atrodas toskānisko kolonnu balstīta ērģeļu lukta, kas turpinās gar draudzes telpas sienām. Barjetā – virpoti balustri. Baznīcā ir sastopami arī daži saglabājušies memoriālie mākslas pieminekļi un kapu plāksnes. Pie baznīcas vērtīgākajām detaļām ir jāskaita Apgules muižas īpašnieka Reinholda fon Līvena dāvinātā baroka laika kristātrauka pamatne.
www.zudusilatvija.lv