Tagadējās katedrāles vietā sākotnēji 1866. gadā armijas vajadzībām tika uzcelta dzelzs baznīca. 1904. gadā šo baznīcu pārcēla uz Jersiku. Esošā katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāle būvēta kā trīsjomu bazilikas formas ēka ar austrumu galā izbūvētiem pieciem tornīšiem, kurus vainago pareizticīgajai baznīcai raksturīgie sīpolveida kupoli. Kopā ir pavisam desmit kupoli, daļa no tiem zeltīti. Virs ieejas novietots zvanu tornis. Ēka ir balti apmesta, fasādēs bagātīgs plastiskais dekors – ķīļveida arkas, kolonnas, dzegas, nozīmīga loma ir kontrastējošajām krāsām eksterjerā.
Virs ieejas baznīcā novietots Kristus skulpturālais attēls. Katedrāles interjers ir bagāts ar gleznojumiem. Ikonostasa karkass darināts no pulēta ozolkoka. Pastāv viedoklis, ka ikonostasa ikonas ir Viktora Vasņecova gleznoto ikonu (atrodas Sv. Vladimira katedrālē Kijevā) kopijas.
www.daugavpils.lv
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle ir Latvijas pareizticīgās baznīcas katedrāle Daugavpilī, Latvijā. Baznīcā vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko pareizticīgo baznīcu Latvijā.
Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).
Vēsture
Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle uzcelta laikā no 1904. līdz 1905. gadam. Būvēta pēc šķirsta (kuģa) baznīcas parauga. Katedrālei ir trīs jomi, tā ir 40 m gara, 20 m plata un 16 m augsta. Sākotnēji tika paredzēts, ka baznīca tiks izmantota garnizona vajadzībām. Baznīca atrodas tā sauktajā Baznīcu kalnā, kur vēl atrodas Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca un Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca.
1913. gadā tā kļuva par Polockas eparhijas Daugavpils vikariāta baznīcu, 1938. gadā par Latvijas Pareizticīgo baznīcas Jersikas bīskapijas, bet 1989. gadā par Rīgas eparhijas Daugavpils vikariāta, 2013. gadā par Daugavpils un Rēzeknes eparhijas galveno baznīcu.
lv.wikipedia.org