[193-] www.zudusilatvija.lv Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu pilsēta, LV-4101
Dievkalpojumi:
Svētdienās pulksten 11.00.
Ceturtdienās pulksten 18.00.
Baznīca atvērta sestdienās un svētdienās no pulksten 11.00 līdz 17.00.
Ekskursijas baznīcā – interesentiem zvanīt Maijai, kontakttālrunis 26617366
Kancelejas darba laiks:
Pirmd.: 10–12; ceturtd.: 16–18; piektd.: 17–19 (pieņem lietvede)
Rīgas ielā 12 (ieeja no pagalma puses) 2. stāvā
Tālrunis: 64121549
E-pasts: cesu.janadraudze@apollo.lv
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs. Tā ir viena no vecākajām gotiskajām mūra baznīcām Latvijā un lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas. 16. gadsimtā tā kļuva par vienu no Ziemeļlatvijas reformācijas centriem. 1582. gadā tika reformēta par katoļu katedrāli. No 1629. gada tā ir luterāņu baznīca. Baznīcā apglabāti daudzi izcili 15. un 16. gadsimta Livonijas valstsvīri, proti, vairāki Livonijas ordeņa mestri Johans Freitāgs fon Loringhofe (1494), Valters fon Pletenbergs (1535), Hermans fon Brigenejs (1549) un Cēsu bīskaps Andrejs Patrīcijs Nideckis (1587).
Baznīcas vēsture
Svētā Jāņa baznīca ir otrs (līdztekus viduslaiku pilij) ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā ir viena no senākajām un varenākajām sakrālā kulta celtnēm Latvijā. Baznīca tika celta 13. gs. sākumā Baltijas kristianizācijas laikā, Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa rezidence, līdz ar to Cēsis izveidojās par vienu no vissvarīgākajiem vācu varas centriem Baltijā no 1237. līdz 1561. gadam. Livonijas ordeņa pirmsākumos dievkalpojumi tika noturēti pils kapelā, taču, vāciešu varai nostiprinoties un pilsētai kļūstot par mestru rezidenci un ordeņa galvaspilsētu, radās nepieciešamība pēc respektablas mūra baznīcas. Tajos laikos tā bija ne vien pilsētas varenības, bet arī bagātības rādītājs. Līdz ar to tika nolemts celt baznīcu Cēsīs.
Dievnama celšanas gads nav konkrēti zināms, tiek uzskatīts, ka Baznīca celta no 1283. līdz 1287. gadam, otrā Rīgas arhibīskapa Johanna fon Luves valdīšanas laikā. Tās celšanu vadījis ordeņa mestrs Vilekins fon Endorps. Par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284. gada 24. jūnijs, kad tā iesvētīta. Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā un bijusi Livonijas ordeņa doma baznīca. Laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams. 15./16. gs. mijā Livonijas “ziedu laikos” sākās Cēsu pilsētas un līdz ar to arī Jāņa baznīcas lielākais uzplaukums, kad nāca viena no visspilgtākajām figūrām mestra amatā – Valters fon Pletenbergs, pateicoties kuram, 1524. gadā baznīcā sāka sludināt evanģēliski. Cēsis ir viena no pirmajām mūsu valsts pilsētām, kas pievērsās reformācijai un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. Tas bija Berenda Brigermaņa nopelns. Baznīca ir kalpojusi pat par zirgu stalli Jāņa Briesmīgā armijas zirgiem 1577. gadā Livonijas kara laikā. 1582. gadā Livonijas kara rezultātā Cēsis un arī baznīca nonāk poļu rokās, un viņu valdīšanas laikā sākās kontrreformācija. Šajā gadā Polijas karalis Stefans Batorijs nodibināja Livonijas bīskapiju un Sv. Jāņa baznīca kļuva par Inflantijas katoļu bīskapa katedrāli. Aktīvākie rekatolizācijas darbinieki bija jezuīti, kuru kolēģijas bija izvietotas Rīgā un Cēsīs. Cēsu katedrālē darbojās un tajā tika apglabāti bīskapi Andreass Patrīcijs Nideckis (1583.–1587.) un Otto fon Šenkings (Otto Schenking) (1587.–1621.).
1620. gadā miris un baznīcā apglabāts jezuītu kolēģijas loceklis, latviešu literatūras vēsturē pazīstamais Ērdmans Tolgsdorfs. Viņš ir pazīstams kā pirmās līdz mūsu dienām nonākušās grāmatas – Pētera Kanīzija katoļu katķisma tulkotājs. Viņš mira Cēsīs un tika apglabāts Sv. Jāņa baznīcā. Šajā pašā laikā no 1615.–1620. gadiem Cēsīs aktīvi darbojās katoļu garīdznieks Georgs Eglers (izveidoja un sakārtoja pirmo katoļu dziesmu grāmatu latviešu valodā). Pēc zviedru – poļu kara Vidzeme nonāk Zviedrijas īpašumā –1627. gadā bijušo Cēsu katoļu bīskapiju ar tajā esošo Cēsu pilsētu un Sv.Jāņa baznīcu, kā dāvinājumu no Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa saņēma Zviedrijas valsts kanclers Aksels Uksenšērns. No 1626. gada, pēc Vidzemes superintendanta H. Samsona rīkojuma, Cēsīs sākās rekatolizācijas seku likvidēšana, luterticības atjaunošana un cīņa pret vietējo iedzīvotāju pagānismu.
1721. gadā tika noslēgts Nīštates miera līgums starp Zviedriju un Krieviju, kura rezultātā Vidzeme, tajā skaitā arī Cēsis un Igaunija tika pievienotas Krievijai. Visa Latvija un tajā skaitā arī Cēsis kļuva par Krievijas īpašumu pat līdz 1919. gadam. 1853. gada Jurģos uzsāk un pabeidz tā paša gada rudenī tagadējo neogotiskā stila baznīcas torni. Tā augstums 65 metri. Torņa celtniecības darbus vadīja Mārcis Podiņš – Sārums. 1941. gadā II Pasaules kara laikā, munīcijas vilcienam(?) eksplodējot, baznīcai izbirušas 56 krāsainās logu vitrāžas un daļa dakstiņu jumta. Kara laikā tika sapostīts jumts un ērģeļu telpa.1944. gadā, bombardējot pilsētu, bumba baznīcas dienvidu pusē sagrāva sānu joma jumtu, iegāžot griestu velvi un nodarot bojājumus ērģeļtelpai, kā arī pašām ērģelēm. Baznīca ne reizi vien ir degusi kopā ar pilsētu 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1694., 1746., 1748. gados.
Baznīcā ir saglabājušies līdz mūsdienām virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuri lielākā daļa ir ietverti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Baznīca jau kopš 19. gadsimta pirmās puses pievērsusi uzmanību kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Mūsdienās te notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu. Dievnamu ir iecienījuši arī gleznotāji, šeit notiek dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa redzams pat 40 km attālais Zilais kalns.
Arhitektūra
Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augstu gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 1000 sēdvietām. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa.
Akmens–ķieģeļu sienās iebūvētas augstas pusloka arkām tuvas smailloka arkas. Daudzkārtējo ugunsgrēku dēļ baznīcas sienas nostiprinātas ar masīviem kontrforsiem, kā arī vidusjomā iemontētas metāla savilces. Garenfasādes un altārdaļas fasādes rotā arkatūras joslas. Tagadējo daudzstāvu 65 m augsto torni, kuru augšdaļā grezno četri tornīši un trīsstūrveida frontoni, noslēdz augsta poligonāla smaile. Dienvidu sānujoma konrforsā izveidots poļu magnāta, grāfa Andžeja Zavišas, ģerboņa cilnis. Baznīcas dienvidu pusē pie torņa iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli – 1744. Bazilikas lielo draudzes telpu seši masīvi pīlāri dala trīs jomos. Vidējais joms paaugstināts, bet sānu jomi zemāki. Vidusjoms paaugstināts 15. gs. otrajā pusē. Jomus sedz ķieģeļu krusta velves. Altārdaļu no draudzes telpas atdala smailloka arka. Zem draudzes telpas un altārdaļas ir bijušas kapenes. Baznīcas logus grezno logu vitrāžas un gleznojumi uz stikla.
Altāra retabls. Baznīcu rotā jaungotikas stila altāris. To projektēja Nikolaja 1. galma arhitekts Andrejs Štakenšneiders Pēterburgā, bet ozolkokā darināja vietējais galdnieks Bīdenrots. Naudu deva pilsmuižas īpašnieks grāfs fon Zīverss.
Altārglezna. Altāra vidusdaļā slavenā igauņu mākslinieka Johana Kēlera (Johann Koler, Köler) altārglezna "Pieta" ("Golgāta", "Krustā sišana", "Kristus pie Krusta"). Glezna pabeigta 1858. gada ziemā. Altārglezna izpildīta eļļas tehnikā uz audekla 4.63 x 2.04 m. Izmantots Bībeles sižets "Kristus pie krusta". Altārgleznai izgatavotas vairākas kopijas – Sv. Stefana katedrālē Vīnē, Sv. Īzāka katedrālē un zviedru baznīcā Sankt– Pēterburgā, Mārtiņa baznīcā Rīgā, Karkusas draudzes baznīcā Igaunijā. 20. gs. sākumā šī altārglezna uzskatīta par vienu no dārgākajām altārgleznām Latvijā.
Kapakmeņi. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā atrodas bagātīga kapakmeņu kolekcija, otra lielākā Latvijā – vairāk nekā 30. Sv. Jāņa baznīcā apglabāti Livonijas ordeņa mestri J. Freitags–Loringhofens –1494. gadā, V. Pletenbergs – 1535. gadā, H. Brigenejs–Hāzenkampfs – 1549. gadā, bet poļu laikā Cēsu katoļu bīskaps Patrīcijs Nideckis – 1597. gadā.
Piemineklis Vateram fon Pletenbergam. 1855. gadā baznīcā draudzes zālē tika uzstādīts un arī patreiz redzams Valtera fon Pletenberga piemineklis, kuru izcilajam mestram veltīja Baltijas vācu muižniecība.
Metāla darinājumi. Metāla darinājumi organiski saistās ar baznīcas vidi un raksturo savu laiku. Īpaši krāšņs ir tā saucamais Lambergu daudzžuburu kroņlukturis, ko baznīcai dāvināja Cēsu Lielās ģildes tirgotāji 1781.gadā, kurš ir ievērojamākais metālmākslas paraugs baznīcā. Ļoti skaists ir bīskapa Otto fon Šenkinga baznīcai dāvātais lukturis.
Vitrāžas. Īpašu noskaņu baznīcā rada krāsainās vitrāžas logu ailēs. Tās Sv. Jāņa baznīca ieguva, sākot ar 19. gs otro pusi. Vecākās no tām izgatavotas Berlīnē Heinerdorfa darbnīcā ap 1884. gadu. Tajos redzami Livonijas ordeņa, Vidzemes guberņas, Cēsu pilsētas un Zobenbrāļu ordeņa ģerboņi. Pārējos trijos "tukšajos" logos savā laika varēja redzēt to Cēsu muižnieku ģerboņus, kuru īpašnieki bija visvairāk ziedojuši baznīcas uzturēšanai. 1988. gadā logā Ziemeļu pusē, ievietoja skolas jubilejai veltītu vitrāžu. 1938. gadā pēc P. Kundziņa meta darinātu vitrāžu baznīcai veltīja Cēsu Krājaizdevumu kase.
cesujana.lelb.lv
lv.wikipedia.org