Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca
Rītupes 9, Bērzgale, Bērzgales pagasts
+371 28345990 (priesteris),
+371 29497151 (muzeja vadītāja)
Īss apraksts: Baznīca ir renesanses baroka stilā, tās altāris rotāts baroka stila kokgriezumiem un tam ir divas Jaunavas Marijas gleznas.
Bērzgales pirmā baznīca bija koka – kad šī baznīca bija celta, nav zināms. 1770. g. Bērzgalē uzcēla mūra baznīcu Sv. Annas Godam par baroneses Manteifeles līdzekļiem. Baznīca celta renesanses baroka stilā no akmeņiem, 1776. gadā tā iesvētīta. 1938. gadā tika uzsākta baznīcas paplašināšana, 1948. gadā baznīcu paplašināja un pagarināja, nojaucot presbitērijas daļu. Baznīcas piebūves daļu veidoja gotu stilā, krusta veidā.
Bērzgales pils, kas bija uzcelta 1678–1689. gados, piederēja baronam Frīdriham Ādamam Nikolajam Manteifelim. Viņš bija luterānis, tāpēc Bērzgalē cēla luterāņu baznīcu uz pakalna, ko tagad sauc par Ķirkes kalnu. Vēlāk barons Manteifelis pārgāja katoļu ticībā. Luterāņu baznīca sagruva 1879. gadā. 19. gadsimta pirmajā pusē tika nojaukta Bērzgales pils, jo barons Manteifelis to nevarēja uzturēt.
Bērzgales katoļu baznīcu cēla baronese Manteifele. Baznīcas projektētājs nav zināms, bet tās būvdarbu vadītājs bija Antonijs Veitko (pēc tautības polis, muižniecības pārstāvis). 1841. gadā nodega plebānija un sadega arhīvs, kurā glabājās informācija no 1776. gada. 1935. gada vasarā Bērzgales baznīca tika atjaunota. Bērzgales baznīcas paplašināšana tika uzsākta 1938. gadā – priestera L. Garškas laikā. Baznīcas piebūves daļa veidota gotu stilā, krusta veidā. Bērzgalē 17. gs. beigās kapos bija uzcelta koka kapela, tā pastāvēja apmēram 50 gadus. Tagad šajos kapos ir liels akmens stabs, obelisks – vecās baznīcas atliekas un liecība, ka tur atradās kapelas lielais altāris.
Baznīcai ir trīs altāri: lielais (centrālais) un divi sānu altāri. Centrālais altāris, rotāts kokgriezumiem baroka stilā – Sv. Annas godam, tā centrā Sv. Annas glezna, augšā Svētā Pētera glezna. Sānu altāri: kreisajā pusē Jaunavas Marijas altāris, labajā pusē – Kristus Kunga altāris. Baznīcas altārgleznas Svēto Stefanu un Lauru 18. gs. darinājis Krievijas imperatora Akadēmijas mākslinieks Zenons Stefinskis. Baznīcas otrajā stāvā atrodas ērģeles (32 reģistri). Tās izgatavotas Viļņā 1891. gadā, meistars P. Ostromejcks. Baznīcā atrodas divas Jaunavas Marijas gleznas. Pie ieejas pretī baznīcai ir mūra zvana tornis ar četriem zvaniem. Bērzgales baznīca veidota pēc Aglonas bazilikas parauga (Pekša, 1996).
rezeknesnovads.lv
Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes Rēzeknes dekanāta draudzes baznīca. Tā atrodas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta centrā Bērzgalē.
Vēsture
Bērzgales pirmā katoļu koka baznīca atradās vietā, kur tagad atrodas pašreizējā baznīca, bet nav zināms ne tās cēlājs, ne arī laiks. Pašreizējā baznīca celta 1770. gadā par baroneses Manteifeles līdzekļiem un veltīta Svētās Annas godam. Sākotnēji tā bija mazāka līdz 1938. gadam, kad prāvesta Leona Garškas darbības laikā tā tikusi paplašināta, nojaucot presbitēriju un pagarinot un paplašinot celtni krustveidā uz abām pusēm. Pārbūves darbi tika nobeigti prāvesta Kudika darbības laikā, iegūstot gandrīz uz pusi lielāku telpu.
Tehniska informācija
Bērzgales baznīca ir renesanses baroka akmens mūra celtne, krusta plānojuma būve ar diviem torņiem, 24 metrus gara un 10 metrus plata viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas solos var izvietoties 100 cilvēki. No baznīcas priekštelpas ved kāpnes uz balkonu, kur atrodas kora telpas un 32 taustiņu ērģeles, kuras tika izgatavotas Viļņā 1891. gadā. Apkārt baznīcai ir koka žogs. Baznīca veidota pēc Aglonas bazilikas parauga.
Interjers
Dievnamā redzams liels jubilejas krustā sistā Pestītāja tēls, ko uzstādīja Pasienes mūki, dēvētie "Baltie tēvi". Zem krusta atrodas akmenī kalts svētā ūdens trauks. Dievnamam ir trīs altāri. Centrālajā altārī, kas rotāts kokgriezumiem baroka stilā un veltīts Svētās Annas godam, redzama Svētās Annas glezna, bet virs tās Svētā Pētera glezna. Kreisais ir Jaunavas Marijas altāris, bet labais – Kunga Kristus altāris.
lv.wikipedia.org