[193-] www.zudusilatvija.lv Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kas atrodas Plūdoņa ielā 13a Bauskā.
Baznīcas iekārtojums
Pie dienvidu sienas uzstādīta 1677. gadā mirušā Bauskas tirgotāja, pilsētas vecākā un tiesas fogta Joahima Henninga (1626 – 1677) epitāfija kurā attēlots Kristus, kas samin pūķi. To gleznojis no Hamburgas nākušais mākslinieks Dītrihs fon Ceics, kas palika uz dzīvi pilsētā 1682. gadā kļūstot par vienu no pilsētas vecākajiem, 1702. gadā par tiesas fogtu bet 1704. par birģermeistaru. Pie ziemeļu sienas novietota 1757. gadā darinātā Bauskas birģermeistara Klāsa Johanna Reimersa epitāfija.
Esošais altāris sākotnēji darināts 1699. gadā, pašreizējo izskatu ieguvis pēc Jelgavas vācbaltu gleznotāja Jūliusa Dēringa 1860 – 1861. gados veiktās pārbūves un altārgleznas "Golgāta" uzstādīšanas. Dērings vienkāršoja un lielā mērā iznīcināja veco iekštelpu dizainu, no altāra noņemot visas skulptūras un pārkāsojot to baltu. 1873. gadā soli, altāra barjera un ķestera pults tika nokrāsoti brūni. 1886. gadā aizbēra kapenes baznīcas pagrabā, bet deviņas 16. un 17. gs. kapu plāksnes izņemtas no grīdas un novietotas gar sienām.
Baznīcas ērģeles ir lielākās Zemgalē, no 1890. līdz 1901. gadam tās būvējis pirmais latviešu profesionālais ērģeļmeistars Mārtiņš Krēsliņš.
20. gs. sākumā Bauskas Sv. Gara baznīcā bija lielākais gleznoto epitāfiju skaits Latvijā – 7. 1904. gadā tās noņēma un laika gaitā gāja bojā. Daži to fragmenti glabājas Latvijas Vēstures muzejā un Rundāles pilī.
| Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca | |
| Atrašanās vieta | Plūdoņa iela 13a, Bauska, Latvija |
| Piederība konfesijai | Luterāņu |
| Baznīcas statuss | Aktīva |
| Arhitektūras stils | Vēlīnā gotika |
| Celtniecības sākums | 1591 |
| Celtniecības beigas | 1594 |
| Būvmateriāli | Mūra |
Foto: Līga MatsoneBauskas luterāņu draudzes Sv. Gara baznīca atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, V. Plūdoņa ielā 13a. Pats dievnams celts vietējās vācu draudzes vajadzībām 1591 – 1594. gadā, bet tornis ar vaļēju galeriju tam piebūvēts vēlāk 1614. gadā (18. gadsimtā šī celtnes daļa stipri pārveidota). Baznīcas altārdaļas arhitektoniskajās formās – pretbalstos, smailloku arkās un krusta velvēs – vērojams tālaika Ziemeļeiropas arhitektūras raksturīgās gotiskā stila reminiscence. Garenvirzienā izstieptā draudzes telpa veidota, saglabājot viduslaiku katoļu baznīcām tipisko plānojumu ar uzsvērtu svēto būvlaidi. Baznīcas interjeru grezno izcili baroka stila mākslas darbi: epitāfija Joahimam Heningam (1677), kuras autors ir gleznotājs Dītrihs fon Ceics, lūgšanu soli ar pieciem alegoriskiem gleznojumiem (1688) un Bauskas galdnieka Kristiāna Fogta darinātā lasāmpults (1689), ērģeļu prospekts (1766) un apgleznotā loža (1770). Baznīcā aplūkojama arī liela manierisma kapa plākšņu kolekcija un vairākas 17. gadsimta otrajā pusē un 18. gadsimtā darinātas misiņa lustras ar filigrāniem gravējumiem baroka un rokoko stilā.
www.zudusilatvija.lv
Bauskas Sv.Gara luterāņu baznīca atrodas Bauskas vecpilsētā Mēmeles kreisajā krastā. No Rīgas uz Bausku var ērti nokļūt ar satiksmes autobusu, jābrauc līdz pieturai “Rātslaukums”, kas atrodas pie Bauskas muzeja, un dodoties pa Rīgas ielu pa labi gar muzeju nokļūsiet pie baznīcas.
Plūdoņa iela 13a, Bauska, Bauskas novads, LV-3901
+371 26609920
+371 29227564
Senākā saglabājusies celtne Bauskas vecpilsētā ir kādreiz vācu luterāņu draudzei celtā Sv.Gara baznīca, kas pieder pie t.s. Ketlera baznīcām ar tām raksturīgo arhitektūru. Bauskas Sv. Gara baznīca saudzīgi glabājusi liecības par pilsētas vēsturi un sakrājusi izcilu mākslas pieminekļu – dāvinājumu un piemiņas zīmju kolekciju. Te var atrast liecības par daudziem pilsētniekiem, kuru vārdi palikuši vēsturē: baznīcas altāra pārbūvi veicis pazīstamais Jelgavas mākslinieks J. Dērings, kanceli un ērģeļu prospektu baznīcai dāvinājis Krievijas senators N. fon Korfs, epitāfija pie baznīcas dienvidu sienas uzstādīta par piemiņu Bauskas tiesas fogtam J. Henningam un to gleznojis Bauskas mākslinieks, eltermanis, tiesas fogts un pat birģermeistars D. fon Ceics. Pie pretējās sienas tikai nesen atgriezusies atjaunotā epitāfija birģermeistaram K. J. Reimersam. Draudzes soli darināti 17. gs. vidū un 18. gs. sākumā. Vienā no solu galiem redzams krāsains kokgriezums – senākais Bauskas ģerboņa attēlojums (1640. g.) ar zelta lauvu sarkanā vairogā. Altāra daļā novietoti trīs grezni baroka un rokoko stila privātsoli. Gar dievnama sienām sarindotas deviņas 16. gs. beigu – 17. gs. kapaplāksnes, starp tām arī unikāli memoriālās tēlniecības pieminekļi.
Baznīcas apskate no maija līdz septembrim no plkst. 10:00 līdz 16:00
Darba laiks
No 11. maija līdz 13. septembrim 10.00 – 16.00
Cenas
Ziedojumi
www.tourism.bauska.lv