Apriķu baznīca pamatoti tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli, jo tās iekštelpu krāšņums paliek atmiņā ikvienam tās apmeklētājam. Mūra baznīca celta uz Apriķu muižas zemes kā Osten – Sakenu privātbaznīca 17. gs. sākumā. Savu krāšņo interjeru zili baltos un zeltītos toņos Apriķu baznīca ieguvusi 18. gs. vidū. Interjera kompozīcijā valda rokoko gars, turpretī atsevišķiem elementiem piemīt izteiktas baroka stila pazīmes. Kungu loža, kancele, ērģeļu luktas, ērģeles, altāris, biktssols veido vienotu ansambli – dekoratīvās koktēlniecības meistardarbu. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti, kur attēlotas debesis ar alegoriskiem tēliem (taisnība, piesardzība, cerība u.c.) un virs ērģeļu luktām redzams vesels eņģeļu orķestris.
Apriķu baznīcas interjers tiek dēvēts ne vien par Kurzemes baznīcu lepnumu, bet arī par augstas klases tautas mākslas darbu, jo vēstures materiāli liecina par to, ka Apriķu baznīcas būves darbos piedalījušies kuršu mālderi, vietējie namdari un kokgriezēji. Interjera stilos valda rokoko, turpretī atsevišķiem iekārtas skulpturālajiem un ornamentālajiem veidojumiem piemīt izteiktas baroka stilistiskās pazīmes. Šķietamā pretruna izskaidrojama vienkārši: 18. gs. vidū, veidojot kokā grieztos altāra, kanceles un kungu ložas rotājumus, tajos iestrādātas jau agrāk, ap 1710. gadu izgatavotas barokālas detaļas. Senākie interjera priekšmeti ir luktas un kungu sols. Īpašu uzmanību pelna arī kancele, kuru paceltās rokās tur eņģelis. Kancele rotāta ar rokoko stilā veidotiem kokgriezumiem – rozēm, ziediem un stilizētām akantu lapām. Grezna ir arī altāra daļa, kur starp kolonnām izvietotas svētās Marijas un svētās Magdalēnas skulptūras, bet augstāk redzamas svētās Trīsvienības (Dieva Tēva, Dieva Dēla un Svētā Gara) kompozīcijas. Grezno griestu gleznojumus, par kuriem tika minēts jau iepriekš, autors ir 18. gs. Prūsijas gleznotājs Rode.
Adrese: Apriķi
Telefons: (+371)26811417 – Gunta Smiltniece (Apriķu draudzes vecākā)
Precīzas ziņas par Apriķu baznīcas celšanas gadu nav saglabājušās, taču dokumentos dievnams pirmoreiz minēts 1640. gadā. Tagadējā mūra baznīca celta uz Apriķu muižas zemes kā Osten–Sakenu privātbaznīca 17. gadsimta sākumā. 17. gadsimta beigās baznīca tikusi stipri pārbūvēta, bet 1710. gadā pēc Apriķu muižas īpašnieka K. Osten–Sakena rīkojuma tai tika piebūvēts tornis, sakristeja un veikta baznīcas iekštelpu izveide.
Ap 1720. gadu baznīcā tika izbūvētas luktas, kungu sols, bet no 1742. līdz 1755. gadam notika interjera atjaunošanas darbi, kuru rezultātā baznīca ieguva jaunu altāri, kanceli, biktssolu, kā arī tika apgleznoti tās griesti. 1856. gadā baznīcā tika uzstādītas jaunas K. Bitnera būvētas ērģeles, kuras dāvināja toreizējais muižas īpašnieks Štrombergs.
Apriķu baznīca plānā ir taisnstūrveida garenbūve (ar izmēriem 35x11 m), ar sašaurinātu altārdaļu austrumos un no būvapjoma izvirzītu torni rietumu fasādē. Altārdaļas ziemeļu pusē ir piebūvēta plānā taisnstūrveida sakristeja, bet austrumu galā viens masīvs kontrfoss. Tornis ir masīvs, plānā – kvadrātisks, ar 36 m augstu smaili. Baznīca celta no laukakmeņu un ķieģeļu mūra, sienas apmestas un krāsotas. Draudzes telpai ir augsts divslīpju kārniņu jumts, bet altārdaļai - nedaudz zemāks daudzslīpju jumts. Baznīcu izgaismo augstu novietoti sīkrūšu logi ar pusaploces arku noslēgumu. Baznīcas iekštelpai ir akmens flīžu grīda, bet zem tās atrodas velvētas apbedījumu kameras, kuras daļēji tika aizbērtas 1854. gadā.
Apriķu baznīcas interjers pieder pie izcilākajiem Latvijas baroka mākslas piemēriem. Senākie iekārtas priekšmeti ir 1710. gadā darinātās luktas, kurās tika uzstādītas arī ērģeles. Luktas balstās uz divām zili krāsotām kolonām, un tās rotā Kristus un apustuļu figūras Nišās novietotas 1,2 m augstas kokā grieztas apustuļu un svēto figūras - kopskaitā 14. Kungu sols – kungu loža arī ļoti bagātīgi rotāta ar kokgriezumiem un krāsota zilā un baltā krāsā, bet atsevišķas detaļas zeltītas. Īpašu uzmanību pelna arī kancele, kuru paceltās rokās tur eņģelis.
Kancele rotāta ar rokoko stilā veidotiem kokgriezumiem – rozēm, ziediem un stilizētām akantu lapām. Altāris izvietots cieši pie altārdaļas austrumu sienas. Tā centrā atrodas krucifikss, kuram abās pusēs atrodas ar ziedu vītnēm apvītas korintiskā ordera 4 kolonas, starp kurām izvietotas Sv. Marijas un Sv. Magdalēnas skulptūras. Altāra retabla malas rotā stilizētas akantu lapas, bet virs antablimenta atrodas Sv. Trīsvienības (Dieva Tēva, Dieva Dēla un Svētā Gara) kompozīcijas. Altāris krāsots zilā un baltā krāsā, atsevišķas detaļas zeltītas.
Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti. Griestus rotā tikumu alegoriskas figūras (taisnība, piesardzība, cerība u.c.), kas izvietotas starp mākoņiem. Par griestu gleznojumu autoru tiek uzskatīts 18. gadsimta mākslinieks Rode. Apriķu baznīcas interjers ir viens no izcilākajiem baroka un rokoko stila paraugiem Latvijā, kas pārsteidz ar savu krāšņumu. Tā tiek dēvēta par Kurzemes baznīcu lepnumu, par Kurzemes pērli, par augstas klases tautas mākslas darbu, jo vēstures materiāli liecina par to, ka Apriķu baznīcas būves darbos piedalījušies kuršu mālderi, vietējie namdari un kokgriezēji. Ne velti kopš 1967. gada Apriķu baznīca iekļauta Valsts Kultūras Pieminekļu sarakstā.
www.lelb.lv