Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Alsungas novada centrā Alsungā. Viena no trijām vēsturiskā Suitu novada baznīcām, suitu kultūrtelpas sastāvdaļa, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīca
Skolas iela 1, Alsunga, Alsungas nov., LV-3306
Tālrunis: 63351680
Eksterjers
Dievnams ir mūra krustveida celtne ar vienu torni un dakstiņu jumtu. Tā ir celta vēlīnās gotikas un baroka pārejas laikā. Tornī atrodas divi zvani – 30 un 17 pudus smagi. Baznīcu ieskauj dārzs, kurā ir uzstādīta 2012. gadā atjaunotā senā kapela uz staba, kas šeit ir atradusies jau pagājušā gadsimta sākumā. Dārzu noslēdz žoga vietā akmens valnis, kurš ir apjumts ar dakstiņiem. Blakus dievnamam atrodas plebānija – mācītājmuiža. 2008. gada 13. septembrī pie dievnama tika atjaunots un uzstādīts ozolkoka krusts, iepriekšējā krusta vietā, kurš bija uzstādīts 1986. gadā, bet vēlāk demontēts. Krusts atrodas bijušās kapsētas vietā, kur tika apbedīti tagadējo suitu senči.
Interjers
Tā ir 18 metrus gara un 9,20 metrus plata telpa, kurai krustejas platums ir 28 metri. Torņa apakšdaļa veido priekštelpu ar šaurām un zemām ieejas durvīm. Starp priekštelpu un baznīcu atrodas 1927. gadā izgatavotās divviru dzelzs durvis, kuras dāvājusi Dzīvā Rožukroņa brālības dalībnieki. Tās tiek noslēgtas dienā, neaizslēdzot ārdurvis, lai varētu garāmgājēji atdot godu Dievam. Baznīcā ir vienas navas telpa ar krusteju, ko veido piebūvētās kapelas dievnama sānos. Dievnamam ir flīžu grīda, kas ielikta 1898. gadā. Baznīcas griesti ir koka, veidoti no nespundētiem un neēvelētiem dēļiem, kas veidoti lēzenē velvē. Sānu kapelās ir izveidoti altāri. Galvenajā altārī ir redzama Vissvētākās Jēzus Sirds statuja, virs kuras atrodas baznīcas patrona Svētā Miķeļa glezna. Altāra sānos novietotas Vissvētākās Jaunavas Marijas un Svētā Jāzepa skulptūras. Sānu altāri tika iebūvēti uzreiz pēc baznīcas paplašināšanas. Labajā sānu altārī ir Dievmātes Jaunavas Marijas Rožukroņa glezna, bet kreisajā – Krustā sistā pestītāja glezna. Aplūkojamas 18. gadsimta Ventspils kokgriezēja Johana Mertena veidotās Svētā Pētera un Svētā Jāņa skulptūras, kurām 2012. gadā tika veikta restaurācija.
Vēsture
Sākotnēji Alsungā ir bijusi koka baznīca, bet tās atrašanās vieta nav zināma. 1623. gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca ar vienu torni par muižnieka Jura Ulriha fon Šverina līdzekļiem, veltot to Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam. 1624. gada 3. novembrī muižturis Alsungas prāvestam parakstījis aktu, ka gadā maksās 200 zlotu naudā un noteiktu uzturu graudā. 1642. gada 6. jūnijā muižture Barbara Šverina Konarska apsolīja priesteru pārtikai 300 zlotu un palielināt maizes devu, prasot, lai Alsungā būtu vikārs priesteris, kurš prastu latviešu valodu, sludinot ticību latviešiem. Draudze attīstījās, 1700. gadā tās locekļu skaits bija 20 000. Alsunga bija viens no diviem katoļu centriem luteriskajā Kurzemē, otrs centrs bija Skaistkalne, kuru neskāra reformācija. Tāpēc Alsungā vienmēr ir bijuši gan laicīgie priesteri, gan mūki – jezuīti, karmelīti, franciskāņi un dominikāņi. Alsungas baznīcā ir saglabājušās metriku grāmatas no 1690. gada, pēc kurām var secināt, ka šeit kalpojuši vismaz 140 prāvesti. 1774. gadā apkārt dievnama dārzam uzcēla augstu žogu. Prāvesta Jāzepa Proņeviča darbības laikā 1882. gadā baznīcas abās pusēs vikārs Aleksandrs Milevskis piebūvēja divas kapelas. Tādā veidā dievnams ieguva krusta veida formu. 1897. gadā prāvests E. Seminovičs gribēja Alsungā celt jaunu baznīcu, bet viņa nodomus izjauca Pirmais pasaules karš. No 1993. līdz 1936. gadam baznīcas prāvests bija vēlākais pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods, kura vadībā baznīcā tika ielikti jauni griesti, veikts remonts un pārbūvēta plebānija.
lv.wikipedia.org
Vairāk par baznīvas vēsturi: www.suitunovads.lv