Sietiņiezis (arī Sietiņš un Sietnis) ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 15 m augsts baltā devona smilšakmens atsegums, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas labajā krastā, Vaidavas pagastā, Kocēnu novadā, Latvijā. Lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā. Atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā apmēram 1 km uz austrumiem no "Sietiņu" mājām un 16 km attālumā no Valmieras. Pirms sabrukšanas 20. gadsimta 70. gados uz Sietiņieža virsotni vedusi arka (dižākā dabiskā arka). Velve bijusi līdz 4 m plata. Sietiņieža nosaukums, iespējams, radies no ieža izskata, kura virsma klāta ar savvaļas bišu veidotiem caurumiņiem, kas veido it kā "sietiņu". Objekta apkārtne labiekārtota ar tūrisma infrastruktūru.
Kopš 1974. gada Sietiņiezis atrodas valsts aizsardzībā. Aizsargājama ir teritorija 3,1 ha platībā. Krasta krauja ir 15 m augsta, kopējais atsegto slāņkopu biezums sasniedz 34 m. Sietiņiezim ir divas daļas – ziemeļu un dienvidu daļa. Dienvidu daļā atrodas Velna pūpēdis un Velnala, kuras garums sasniedz aptuveni 10,5 m.
lv.wikipedia.org
Atrodas: Vaidavas pagasts, Valmieras novads
11 km uz D no Kocēniem, 7 km uz A no Vaidavas, 1,2 km uz A no Valmieras – Sietiņieža ceļa, mežā, Gaujas labajā krastā.
Sietiņiezis ir viens no Latvijas skaistākajiem iežiem un lielākais baltā smilšakmens atsegums Baltijā. Reti sastopams tāds iezis, kas būtu ārēji tik daudzveidīgs kā Sietiņš. Te nav vienlaidus smilšakmens sienas, bet ir topoša arka, ala ar divām izejām, nišas, milzīgs stabveida cilnis, it kā kontroforsu atbalstītas platformas, plaisas un šauras dzegas. No ieža augstākās vietas caur priedēm un eglēm paveras lielisks skats uz Gaujas zilo lentu, kas līkumo kārklu zaļajā kamzolī.
Visai populārs ir uzskats, ka atsegums, tā arī visa svīta ir nosaukta pēc tuvējām “Sietiņu” mājām. Citi savukārt domā, ka Sietiņieža nosaukums radies no ieža izskata, jo tā virsma klāta ar mazām aliņām, kuras iezī izalojusi kāda savvaļas bišu suga. Alu caurumiņi veido it kā “sietiņu”. Tautā Sietiņiezis, it īpaši agrākos laikos tiek mīlī dēvēts arī par Sietiņu.
Praktiski Sietiņiezis iedalāms divos atšķirīgos posmos jeb daļās.
Ziemeļu daļāatduras un saplacinās Gaujas līkums. Te izveidojusies vienlaidu, apakšā gandrīz vertikāla 200 m gara un ap 13 m augsta krauja ar lēzeniem izciļņiem un iegrobēm, kurās ir izteiksmīgs smilšakmens dubultais slāņojums – tumši pelēkas un rūsganas smago minerālu koncentrātu kārtiņas. Sietiņieža ziemeļu daļa ir labi apskatāma no Gaujas. Sietiņieža ziemeļu galā Gaujā ieplūst no vairākiem avotiem veidojusies upīte, bet no klints, šauras vertikālas spraugas, kas veidojusies pa plaisu smilšakmeņos, ar 20x60cm atveri, iztek avots.
Dienvidu daļa sākas 200 m pa straumi uz leju, kur smilšakmens atsegums atkāpjas no upes un tāpēc laivotājiem nav redzams. Šeit kraujas augstums ir sasniedz pat 15 m un atseguma garums ir 150 m. Viss Sietiņieža dienvidu posms vertikālā plaknē sadalīts izciļņos un iedobēs.
Sietiņieža Velnala. Ala unikāla ar to, ka tai abi gali ir vaļēji. Ala ir 10,5 m gara. Pie ieejas ala ir plaša un augsta (5 m plata, 4 m augsta, 2,5 m dziļa), tālāk sašaurinās (30 cm augsta, 70 cm plata), līdz otrā pusē atkal veido piltuvi (dziļums 8 m, platums līdz 13 m), kas uztver visus sniega un lietus ūdeņus, kas tekot caur alu, to paplašina.
Sufozijas piltuves. Lielākā no tām ir 7 m dziļa, un tās diametrs ir 8 metri.
Smilšakmens stabs. Blakus alai atrodas Smilšakmens stabs, kas atgādina milzīgu, 15 m augstu "cukurbieti". Tas stāv vertikāli, ar vienu sānu nedaudz turēdamies pie klints sienas.
Sietiņiezi te šķērso interesanta sengrava, kas smilšakmeņu sienā izveido lielu robu. Roba apakšējā daļā smilšakmenī radusies liela, vertikāla trīsstūrveida plaisa. 150 m tālāk ir neliela okera atradne, ko veidojuši avoti.
Velna papēdis. Tas ir plaisu ierobežots smilšakmens izcilnis ar platformu galā, kas ar laiku var kļūt par smilšakmens stabu. Teika stāsta, ka velns te esot atspēries, kad skrējis pāri Gaujai uz Liepas Lielo Ellīti.
www.daba.gov.lv