Neļķu klintis ir gleznains sarkanā smilšakmens atsegums 20 m augstumā un 300 m garumā, sauktas arī par Suņu un Velna klintīm. Īpaši skaists skats uz klintīm paveras no Velna kanceles. Kādreiz uz klints sienas augušas baltas, smaržīgas smiltāja neļķes, no kurām cēlies klinšu nosaukums. 20. gs. 60. gados tās izrautas ar saknēm un uzskatītas par izzudušām, bet pārējos gados tās atkal no jauna uzietas nepieejamās vietās. Sīkās plaisās lielā daudzumā aug čīkstenes (Laimiņi).
Pirmie 20 m no augšgala: virs atseguma izvirzījuma, kam smilšakmens atsedzas 7 m augstumā, augšā atrodas teiksmaina skatu vieta, kas norobežota ar dzelzs margām, – Velna kancele.
140 metrus no klinšu augšgala, izpētes ekspedīcijas laikā 2007. gada 1. jūnijā tika atklāta līdz šim nezināma – jauna ala.
Cilvēkam, kas vēlas apskatīt Neļķu klintis no lejas, ieteicams viens vienīgs labs risinājums – tās aplūkot no laivas garāmbraucot pa Salacu. Izkāpšana no laivām pie Neļķu klintīm rekomendējama tikai pie Velna Skābumbaļļas avota ietekas klinšu augšgalā, kur ir piemērota un labiekārtota vieta. No ainavu viedokļa, labākie skati uz klintīm ir no laivas, no Velna kanceles (klasiskais un daudzkārt tūrisma literatūrā publicētais Neļķu klinšu skats), kā arī no pašu klinšu lejasgala apakšdaļas, kur ir izbradātas takas. Jaukas ainavas vietām paveras arī no klinšu augšas, kur ir norobežojumi kraujas malā un lapene ekskursantu atpūtai.
old.mazsalaca.lv
Latvijas Petroglifu centra organizētā un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiāli atbalstītā projekta «Salacas smilšakmens atsegumu uzskaite un novērtējums» ietvaros šovasar tika pētīti visi ieži un klintis Salacas krastos. Pārsteidzoši, ka to izrādījās daudz vairāk, nekā speciālisti līdz šim zināja un domāja. Un, kā jau to iepriekš varēja paredzēt, daudzajās ekspedīcijās bija ne tikai jau ierastais un rutīnas apņemtais atsegumu izpētes darbs, bet arī ne mazums priecīgu brīžu, atklājot ko nozīmīgu. Viens no tiem – jauna ala ļoti populārajās un tūristu bieži apmeklētajās Neļķu klintīs.
Vairāk: www.videsvestis.lv
Neļķu klintis – 2 alas. Klinšu A daļā neliels izcilnis – Velna kancele. Smilšakmenī ir bruņuzivju atliekas. Klinšu nosaukums radies no tur augošajām smilšu neļķēm. Upes dziļums te sasniedz 6 – 8 metrus. Agrāk no klints slīcināja suņus, tāpēc tās sauc arī par Suņu klintīm.
Mazsalacas Velna ala (pagrabs) – Neļķu klintīs. 16 m gara kulta ala. Šaura ieeja – kā 1,2 – 2,0 m augsts, 6 – 7 m garš tunelis, plaša telpa dziļumā. Platums 7 m, augstums 3,4 m, grīdas laukums 68 m2. Pirmos izrakumus 1876. g. te veicis J. K. G. Zīverss, kurš te atrada kultūrslāni ar pelniem.
Ala ir unikāls sufozijas veidojums, kas atrodas augstu virs upes. Velna alas priekšā atrodas milzīga sufozijas piltuve – 25 m plata un 37 m gara. Kādreiz ala atradās tuvāk Salacas līmenim. Irdenie Burtnieku svītas smilšakmeņi plašās griestu velves nenoturēja un griesti ik pa laikam nobrūkot, līdz Neļķu klinšu augšmalā sasniedza nedaudz labāk sacementētus slāņus. Tie tad arī pāris gadsimtus notur alu patreizējā stāvoklī. Nobrukumi aizdambēja Skābuma ķērnes avotu, liekot tam atrast citu ceļu.
Velna Skābuma ķērne – 18 m gara ala ar dziedniecisku avotu. Saistās ar nostāstiem, vēl tagad ūdeni uzskata par dziedniecisku. Platums 1 m. 1992. g. un iztīrot Skābuma ķērnes avotu, atklāja, ka tas iztek no 18 m garas alas, kura 1 m plata. Tās vidusdaļā ir neliels atzarojums ar tieši tik lielu griestu pacēlumu, lai varētu piecelties kājās. Šajā paplašinājumā atrastas kokogles – tas pierāda, ka šī ala kādreiz bija saistīta ar Velna alu.
wikimapia.org